Pēdējo gadu notikumi Eiropā un Tuvajos austrumos ir nepārprotami apliecinājuši, ka enerģētika vairs nav tikai tautsaimniecības nozare. Energoresursi un enerģētikas infrastruktūra var kļūt par ģeopolitiskas ietekmes instrumentu, savukārt enerģētiskā neatkarība ir viens no valsts drošības stūrakmeņiem.
Tieši tādēļ vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstība pāri visam ir nacionālās drošības jautājums. Latvija joprojām nav sasniegusi enerģētisko pašpietiekamību elektroenerģijas ražošanā. Mēs joprojām importējam 20-30% no nepieciešamās elektroenerģijas, vienlaikus attīstot jaunas ražošanas jaudas, pārvades infrastruktūru, elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas un stiprinot energosistēmas noturību pret dažādiem apdraudējumiem.
Pirmkārt – enerģētikai nepieciešama skaidra politiskā atbildība. Ja enerģētikas funkcijas tiek sadalītas starp vairākām ministrijām vai pakārtotas citām prioritātēm, pastāv risks, ka tās no stratēģiskās prioritātes kļūs par vienu no daudziem darba kārtības jautājumiem.
Otrkārt – atsevišķa institucionālā atbildība par enerģētiku ir ierasta prakse Eiropā. Lietuvā darbojas Enerģētikas ministrija, savukārt Igaunijā klimata un enerģētikas politika ir koncentrēta Klimata ministrijā ar skaidri noteiktām kompetencēm enerģētikas jomā. Tas nav Latvijas administratīvs untums, bet starptautiska prakse, kas atspoguļo enerģētikas pieaugošo nozīmi valsts drošībā un ekonomikā.
Treškārt – enerģētikas jomā ir nepieciešamas specifiskas kompetences. Klimata un enerģētikas ministrijā ir izveidota ekspertu komanda ar specifiskām zināšanām elektroenerģijas tirgus regulējumā, energodrošībā, atjaunojamo energoresursu attīstībā un Eiropas Savienības enerģētikas politikā. Šādas kompetences neveidojas dažu mēnešu laikā. Valsts pārvaldē tās prasa gadus, bet zaudēt tās var ļoti ātri. Enerģētikas projekti tiek plānoti 20–30 gadu perspektīvā. Pie kam investori izvēlas ieguldīt valstīs, kurās ir skaidra un stabila enerģētikas politika. Tā ir būtisks priekšnoteikums investīcijām.
Jautājums nav – par vienu ministriju vairāk vai mazāk? Jautājums ir par to, vai Latvija enerģētiku uztver kā administratīvu funkciju vai kā valsts drošības jautājumu.
Ja enerģētiskā drošība ir valsts prioritāte, tai nepieciešama arī skaidra politiskā atbildība, profesionālās kompetences un institūcija, kas ikdienā strādā tikai ar šo jomu. Vēja enerģijas asociācija jau kopš Klimata un enerģētikas ministrijas izveides ir konsekventi atbalstījusi atsevišķu par enerģētiku atbildīgu ministriju un mūsu nostāja nav mainījusies arī šobrīd. Gluži pretēji – šī ministrija ar savām funkcijām ir vēl aktuālāka nekā pirms trim gadiem.
