Ģeopolitika paātrina pāreju uz vietējo enerģiju
Konferences dalībnieki norādīja, ka globālās enerģijas piegādes svārstības un ģeopolitiskā situācija ir paātrinājusi pāreju uz vietējo enerģijas ražošanu. “Lokāli saražotā enerģija ir resurss, uz kuru var paļauties krīzes apstākļos,” norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, atklājot konferenci, uzsvēra, ka atjaunojamo resursu attīstība Latvijā ir pareizais virziens, ko apliecina arī elektroenerģijas cenu samazināšanās, salīdzinot ar 2022. gadu. “Līdz šim Latvija ir veiksmīgi attīstījusi saules enerģijas ražošanu, un nākamais solis ir vēja enerģijas plašāka izmantošana,” norāda K. Melnis.
Lai gan katras valsts plānos ir kāpināt vietēji saražotās elektroenerģijas jaudas, konferencē vairākkārt izskanēja, ka Baltijas valstis investoru skatījumā jau šobrīd veido vienotu enerģijas tirgu, kurā vienas valsts lēmumi tieši ietekmē pārējās. Tas nozīmē, ka turpmākai attīstībai būtiska būs ciešāka pārrobežu sadarbība un koordinēta rīcība.
Eksperti uzsvēra, ka nākotnes energosistēmās arvien lielāka nozīme būs elastīgiem risinājumiem – enerģijas uzkrāšanai, viedai pārvaldībai un pieprasījuma balansēšanai. Tāpat diskusijās tika akcentēta atkrastes vēja enerģijas stratēģiskā nozīme, norādot, ka tās attīstībai būs nepieciešama ciešāka valsts iesaiste.
Zaļā enerģija kļūst par investīciju priekšnoteikumu
Konferencē plaši tika pārrunāta vēja enerģijas loma citu nozaru attīstībā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere stāstīja, ka zaļās elektroenerģijas pieejamība investoriem kļuvusi par fundamentālu priekšnoteikumu: “Investori, apsverot ienākšanu jaunā tirgū, vairs primāri nevaicā par cilvēkresursiem, bet gan par stabilu un zaļu elektroenerģiju.”
Vēja enerģijas katalizatora lomu citu nozaru attīstībā apliecināja konferences laikā parakstītais sadarbības memorands starp AS “Northern Europe Energy Group”, SEFE un “Baltic Sea Hydrogen Collector” konsorciju. Tas paredz attīstīt Ziemeļvalstu-Baltijas ūdeņraža ekosistēmu un veidot pārrobežu zaļā ūdeņraža koridoru uz Vāciju. Plānots, ka Latvijā īstenotais projekts “CIS Liepaja” varētu sasniegt līdz 100 000 tonnu zaļā ūdeņraža ražošanas gadā, piesaistot vairāk nekā vienu miljardu eiro investīciju.
Attīstību bremzē sadrumstalota lēmumu pieņemšana
Vēja parku attīstītāji kā būtiskākos izaicinājumus šobrīd izceļ tirgus piesātinājumu un vienotas pieejas trūkumu sadarbībā ar pašvaldībām. Nozares pārstāvji norāda, ka ne visiem projektiem pašreizējos – ļoti piesātināta tirgus – apstākļos ir pietiekams ekonomiskais pamatojums, un būtisks faktors ir skaidrība par elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu un tā izmantošanas iespējām. Lai nodrošinātu projektu dzīvotspēju, nepieciešama pārliecība par stabilu noietu, ko var veicināt starptautiskas partnerības un praktiski risinājumi, piemēram, elektroenerģijas pirkuma līgumi (PPA), kas nodrošina prognozējamu cenu un ilgtermiņa stabilitāti.
Drošība kļūst par centrālo enerģētikas jautājumu
Konferences laikā būtiska uzmanība tika pievērsta arī drošības jautājumiem, uzsverot, ka enerģētikas infrastruktūra arvien biežāk kļūst par mērķi gan fiziskiem, gan kiberuzbrukumiem. Eksperti akcentēja nepieciešamību stiprināt sadarbību starp civilajām un militārajām struktūrām, kā arī integrēt drošības risinājumus jau projektu izstrādes sākumposmā.
Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norādīja: “Mūsu fokusā šobrīd ir ne tikai infrastruktūras aizsardzība, bet arī spēja ātri reaģēt un atjaunot sistēmas darbību bojājumu gadījumā.”
Īpaši vērtīgu ieskatu sniedza Ukrainas Vēja enerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Andrijs Konečenkovs (Andriy Konechenkov), uzsverot, ka šīs ziemas elektroenerģijas pārrāvumi izgaismojuši centralizētu energosistēmu ievainojamību. Ukraina aktīvi dalās savā pieredzē ar Eiropas partneriem, lai veicinātu noturīgāku un drošāku energosistēmu attīstību visā reģionā.
Konferences diskusijās piedalījās 80 dažādu nozaru eksperti un politikas veidotāji, un pasākumu klātienē apmeklēja vairāk nekā 700 dalībnieku no 19 dažādām valstīm, apliecinot pieaugošo interesi par Baltijas reģiona enerģētikas attīstības iespējām.
Pasākuma foto atskats un diskusiju ieraksti pieejami www.windworks.lv.
Par “WindWorks” konferenci
“WindWorks” ir viena no Baltijā lielākajām vēja enerģijas konferencēm, kas katru gadu Latvijā pulcē dažādu valstu nozares ekspertus, politikas veidotājus, uzņēmējus un citus nozares partnerus, lai dalītos pieredzē un pārrunātu aktuālākos izaicinājumus globālās un reģionālās enerģētikas kontekstā.
Konferenci organizē Latvijas Vēja enerģijas asociācija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas Vēja enerģijas asociācijām, kā arī partnerībā ar Ziemeļvalstu ministru padomi, Dānijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Vācijas vēstniecībām Latvijā. Konferences partneri un atbalstītāji: Enercon, Vindr, Ignitis Renewables, Utilitas, Nordex, DS1, Liepājas speciālā ekonomiskā zona sadarbībā ar Van Oord, Euroports un Smulders, kā arī Stena Line, UPB un citi. Konferences informatīvie partneri – TVNET. Konference tiek līdzfinansēta no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļiem.
