“Šis pavasaris ir bijis kontroldarbs Eiropai un Latvijai, kad pasauli satricinājis vēl viens militārs konflikts ar tiešu ietekmi uz globālajiem energoresursiem. Par spīti dramatiskajai situācijai attiecībā uz elektroenerģiju un dabasgāzi šos satricinājumus izjūtam mazāk. Tas noticis, pateicoties sinhronizācijai un pašu atjaunīgo elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībai reģionā, jo īpaši Lietuvā. Ja vēl nesen teicām – Lietuvā ir 70% ģenerācijas deficīts, tad 2025. gadā Lietuva šo statistiku pagriezusi otrādi – un spējusi pati nodrošināt 70% no sava patēriņa. Arī mēs Latvijā esam sasnieguši gana daudz – 25. martā plkst. 13.30 mēs visu Latvijas patēriņu – 981 MW nosedzām ar saules enerģiju. Savukārt, dabasgāzē esam būtiski diversificējuši piegādātājus, turpinām attīstīt biogāzes ražošanu un izveidojuši rezerves, pateicoties kurām arī šī gada aukstais janvāris neradīja apgādes drošuma riskus, arī reaģējusi uz riskiem mazāk. Vienlaikus, dīzeļdegviela, kuras cenas pieaugumu jūtam visi, ir sāpīgs atgādinājums, kāpēc spēja ražot pašiem ir ne tikai apgādes drošuma jautājums, bet arī instruments cenu stabilizācijai,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Ņemot vērā, ka šogad piedzīvojam ilgstošu sala periodu, jau kopš 2026. gada janvāra beigām, KEM izveidoja operatīvu iknedēļas tikšanās formātu ar iesaistīto pusēm, lai koordinētu institūciju un nozares rīcību saistībā granulu mazumtirdzniecības situācijas stabilizēšanu un ietekmi uz apkures rēķiniem, ņemot vērā pieaugoši granulu patēriņu auksto laikapstākļu dēļ. Neskatoties uz to, ka situācija granulu tirgū salīdzinoši īsā laika periodā normalizējās, tikšanās formāts joprojām tika saglabāts, lai turpinātu savstarpēji ar operatoriem, tirgotājiem un citām atbildīgajām institūcijām tikties, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu par energoresursu piegāžu drošību kontekstā ar februāra beigās notikušo situāciju Tuvajos Austrumos.
Dīzeļdegvielas cenu kāpums ģeopolitiskās situācijas ietekmē
Lielāko uzmanību martā izraisīja straujais dīzeļdegvielas cenu pieaugums, kas saistīts ar konfliktu Tuvajos Austrumos. Šis cenu kāpums bija viens no straujākajiem energoresursu tirgus satricinājumiem pēdējo desmitgažu laikā, sasniedzot rekordaugstus līmeņus un ietekmējot globālo ekonomiku.
Galvenie iemesli:
- Hormuza šauruma slēgšana. Irāna pilnībā slēdza vienu no pasaules svarīgākajiem naftas tranzīta ceļiem, caur kuru tiek transportēti ~20% pasaules naftas. Brent jēlnaftas cena pārsniedza 120 USD par barelu.
- Darbību pārtrauc Ras Laffan – lielākais LNG eksporta centrs pasaulē. Tas radīja ne tikai gāzes deficītu, bet arī milzīgu spiedienu uz naftas produktiem (tostarp dīzeļdegvielu), jo rūpniecība un elektroenerģijas ražotāji mēģināja aizstāt dārgo un nepieejamo gāzi ar citiem kurināmā veidiem.
- Naftas pārstrādes jaudu kritums. Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ tika bojātas ne tikai ieguves vietas, bet arī vairākas nozīmīgas naftas pārstrādes rūpnīcas. Reģionā dīzeļdegvielas ražošanas jaudas samazinājās par vairāk nekā 3 miljoniem barelu dienā.
- Loģistikas izmaiņas. Kuģniecība tika pārorientēta apkārt Āfrikai, būtiski palielinot piegādes laiku un izmaksas.
- 2026. gada 26. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu. Tas paredz uz noteiktu laiku (no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam) samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai:
- standarta dīzeļdegvielai likme samazināta no 467 EUR līdz 396 EUR par 1000 litriem,
- lauksaimniecības dīzeļdegvielai likme noteikta 21 EUR apmērā par 1000 litriem, lai palīdzētu lauksaimniekiem pavasara sējas darbu laikā.
Elektroenerģijas cenas – straujš kritums mēneša laikā
Pēc februāra rekorda (155,43 EUR/MWh), martā elektroenerģijas cenas piedzīvoja būtisku kritumu, vidējā cena martā – 74,95 EUR/MWh. Salīdzinot ar februāri, cena samazinājās par 51,77%, ko veicināja hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas pieaugums, siltāki laikapstākļi un mazāks patēriņš. Tomēr jāņem vērā, ka mājsaimniecību rēķinos joprojām var būt pieaugums, jo no 2026. gada janvāra vairs netiek piemēroti valsts subsidētie sadales sistēmas tarifu atvieglojumi.
Marta mēnesī bija vērojamas atšķirības Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū. Zemākās elektroenerģijas cenas martā saglabājās Igaunijā, ko noteica pārrobbežu elektropārvades savienojumu netraucēts darbs ar Ziemeļvalstu tirgu, Somijas kodolenerģijas jaudas, kā arī kūstošā sniega ietekmē palielināta hidroenerģijas ražošana. Latvijā elektroenerģijas ražošana lielā mērā martā balstījās uz dabasgāzi (TEC) un hidroloģiskajiem apstākļiem Daugavā.
Straujš atjaunīgo resursu pieaugums
Martu var raksturot kā pārejas mēnesi enerģijas ražošanā. Martā tika novērots liels lēciens saules elektrostaciju saražotajā elektroenerģijas apjomā. Februārī saules elektrostacijās tika saražotas apmēram 27,4 GWh, turpretim martā saražotas apmēram 104,1 GWh (pieaugums gandrīz četras reizes). Tas būtiski samazināja elektroenerģijas cenas saulainajās dienas vidus stundās.
Hidroenerģijas pieaugums
Pateicoties pavasara palu sākumam un ūdens līmeņa kāpumam, hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ievērojami pieauga, nodrošinot stabilu un lētāku vietējo enerģiju. Kopējais hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas apjoms bija aptuveni 485 GWh, kas ir par gandrīz četras reizes vairāk nekā februārī, kad tika saražotas 127,4 GWh. Līdz ar to saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās nosedza aptuveni 78% no vietējā elektroenerģijas patēriņa.
Dabasgāzes tirgus – augsta cenu svārstība
Ģeopolitiskā situācija būtiski ietekmēja dabasgāzes tirgu. Cenu kāpumu veicināja LNG piegāžu traucējumi, Hormuza šauruma bloķēšana, ierobežojumu pārstrādes rūpnīcā Katarā.
Vidējā dabasgāzes cena TTF (Title Transfer Facility) biržā mēneša griezumā bija aptuveni 49 EUR/MWh, taču martā bija vērojamas krasas svārstības starp mēneša sākumu un beigām. Ja februāra izskaņā dabasgāzes cena bija nedaudz virs 30 EUR/MWh, marta sākumā tā bija 55 EUR/MWh. Visaugstākā dabasgāzes cena martā tika sasniegta 19. martā, kad tā pakāpās līdz 62 EUR/MWh, savukārt viszemākā cena piedzīvota 10. martā – 47 EUR/MWh. Martā izmaiņas pret februāri - aptuveni 45%. Salīdzinot ar 2022. gada ģeopolitiskiem notikumiem, dabasgāzes cena tirgū nav pakāpusies līdz tā brīža maksimālajai cenai 167,22 EUR/MWh.
Jāatzīmē, ka Baltijas reģions dabasgāzi nesaņem no reģiona skārtās Kataras, taču Polijā daļa iegāžu ir no Kataras. Līdz ar to situācija un notikumu attīstība Katarā no dabasgāzes piegāžu viedokļa Latviju nav skārusi. Dabasgāzes apgāde Latvijā ir stabila un droša. Taču neizbēgami kara darbība Tuvajos austrumos, ir radījusi ietekmi uz dabasgāzes cenām.
Inčukalna krātuvē ir sākusies iesūknēšanas sezona un uz 30. martu ir 6 TWh gāzes un plūsmas krātuvē kopš marta sākuma ir pozitīvas, krātuves krājumi nesarūk, bet pieaug. Vienlaikus Latvijai ir arī savas stratēģiskās rezerves krātuvē 1,8 TWh apmērā. Latvija stratēģiskās rezerves sāka glabāt, kopš 2022. gada (Krievijas iebrukuma Ukrainā), kad tika veiktas arī attiecīgās izmaiņas Enerģētikas likumā.
Dabasgāžu piegāžu ķēdes jau kopš 2022. gada ir diversificētas, Latvijai ir dažādi avoti enerģijas nepārtrauktības nodrošināšanai. Latvijā importē no vairākiem reģioniem, piemēram, ASV, Dievindamerikas, Norvēģijas, Āfrikas valstīm u.c. Klaipēdas LNG terminālis strādā pēc grafika un šobrīd arī Inkoo (FI) LNG termināli ir kuģis. No abiem termināļiem ir regulāras dabasgāzes plūsmas uz Inčukalna krātuvi. Tāpat pieejamas dabasgāzes pārvades jaudas Lietuvas - Polijas starpsavienojumā, kas ļauj uz Baltiju atsūtīt gāzi no tālākas Eiropas.
Siltumapgāde un laikapstākļu ietekme
Neskatoties uz dabasgāzes cenas pieaugumu tirgū, jāuzsver, ka apkures sezona, pateicoties siltajiem apstākļiem drīzumā noslēgsies. Līdz ar to Latvija dabasgāzi lielos apjomos marta mēnesī nepatērēja. Vienlaikus TEC1/TEC2, kopš marta vidus, savas stacijas nedarbina ne elektroenerģijas ražošanai, ne siltumenerģijas ražošanai. Elektroenerģijas ražošanu pilnībā nodrošina mūsu HES, pateicoties bagātajiem ūdens resursiem palu sezonā. Savukārt siltumenerģijas ražošanas apjomi martā apkures vajadzībām (silto laikapstākļu dēļ) bija nelieli, ko nosedza neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji.
Kā liecina arī vēsturiskie novērojumi, 2026. gada marts kļuva par vissiltāko martu novērojumu vēsturē, kopš 1924. gada. Vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C, kas ir par 4,2 °C virs normas. Siltumapgādes uzņēmumiem tas nozīmēja mazāku slodzi un mazāku kurināmā patēriņu, kas nedaudz amortizēja straujo resursu cenu kāpumu. Siltumapgādes uzņēmumi turpināja atbalsta pasākumus klientiem, piemēram, nepiemērojot kavējuma naudas, lai palīdzētu mājsaimniecībām tikt galā ar izmaksām ziemas mēnešos. Šķeldas un granulu apjoms bija pietiekamā apjomā, lai segtu nacionālās vajadzības, tomēr spriedze globālajās piegādes ķēdēs radīja lielāku eksporta spiedienu, kā arī degvielas cenu kāpums radīja izmaksu pieaugumu.
Kopumā marts iezīmē pāreju no izteiktām cenu svārstībām februārī, ko noteica ilgstošais aukstuma periods un augsts patēriņš, uz pavasara stabilizāciju, vienlaikus saglabājot augstu nenoteiktību globālajos enerģijas tirgos.
