Par būtiskākajiem notikumiem enerģētikas nozarē 2026. gada maijā – Klimata un enerģētikas ministrijas ikmēneša enerģētikas tirgus apskatā.
ASV un Irānas konflikta retorika diktēja naftas cenu svārstības
Maijā bija vērojamas izteiktas Brent jēlnaftas nākotnes cenu svārstības, ko ietekmēja dažādi ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi saistībā ar Irānas konflikta situāciju. Tiklīdz parādījās kaut nelielas indikācijas par iespējamu pamieru vai vienošanos par tā nosacījumiem, tirgus to uztvēra kā pozitīvu signālu, kas nekavējoties rezultējās naftas cenu kritumā. Savukārt, sarunām saasinoties, galvenokārt Irānas atteikuma dēļ akceptēt ASV nosacījumus attiecībā uz kodolprogrammu un kontroli pār Hormuza šaurumu dēļ – cenas piedzīvoja kāpumu. Tāpat 25. maijā Brent jēlnaftas nākotnes cena pēc ilgāka laika nokritās zem 100 ASV dolāriem par barelu, kam sekoja arī dabasgāzes cenu kritums TTF biržā. Šī tendence turpinājās līdz pat maija beigām.
Dīzeļdegvielas cena saglabājās stabila, nepārsniedzot 2,00 eiro/l slieksni
Visu maija mēnesi dīzeļdegvielas cena stabili turējās zem 2,00 eiro par litru. Vienlaikus līdz jūnija beigām vēl ir spēkā samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai.
Saules enerģijas pārpilnība pēcpusdienās pazemināja biržas cenas zem nulles sliekšņa
Strauji pieaugot saražotās saules enerģijas apjomam, maija izskaņā elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pēcpusdienā noslīdēja pat zem nulles, kad piedāvājums pārsniedza pieprasījumu. Šāda situācija galvenokārt bija vērojama pēcpusdienās no plkst. 13.00 līdz 17.00. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, maijā par 15% pieauga 15 minūšu tirdzniecības intervāli ar negatīvām elektroenerģijas cenām, un kopumā mēneša ietvaros tika fiksēti 97 šādi tirdzniecības intervāli. Savukārt, samazinoties saules enerģijas ražošanai vakara stundās, elektroenerģijas cenas sāka pamazām palielināties, sasniedzot līmeni, kas raksturīgs, kad elektroenerģijas pieprasījums ir augsts un saules enerģiju aizstāj dārgāki energoresursi. Tāpat pozitīvu ietekmi atstāja arī vēja elektrostaciju saražotā apjoma kāpums, kā arī labvēlīgā hidroloģiskā situācija Daugavā.
Pārvades jaudu ierobežojumi neļāva Latvijai pilnībā izmantot Skandināvijas lēto enerģiju
Vidējā elektroenerģijas cena biržā maijā bija 82,14 EUR/MWh. Ja paraugās uz kaimiņvalstīm, Lietuvā bija teju identisks cenu līmenis kā Latvijā, savukārt Igaunijā bija vērojama jau relatīvi stabila un pastāvīga tendence – krietni zemākas elektroenerģijas cenas, kas skaidrojams ar tiešu piekļuvi Skandināvijas lētajiem energoresursiem caur Somiju, kā arī pieeju Somijas kodolenerģijai. Tāpat arī pārvades jaudu ierobežojumi ir vēl viens faktors. Kad starpsavienojumi starp Igauniju un Latviju (vai Zviedriju un Lietuvu) ir pārslogoti vai tajos notiek plānoti remontdarbi, lētā Skandināvijas elektroenerģija fiziski nevar pietiekamā apjomā ieplūst mūsu tirgū. Rezultātā Latvijā un Lietuvā cenu nosaka vietējie resursi.
Vietējā ģenerācijā dominē saules un hidroenerģija
Maijā kopumā tika saražotas 556,8 GWh, no kurām 255,6 GWh (46%) bija no saules saražotā enerģija, 221,2 GWh – hidroenerģija un 21,7 GWh termoģenerācija, savukārt 38,1 GWh vēja enerģija un 20,2 GWh ir pārējo energoresursu ģenerācija. Saražotais elektroenerģijas apjoms saules elektrostacijās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 16,01%, savukārt no vēja elektrostacijām saražotā enerģija ir palielinājusies par 36,07%.*
Dabasgāzes cenas biržā svārstījās, bet Baltijas reģiona apgāde paliek droša
Savukārt dabasgāzes cena TTF biržā maijā svārstījās robežās no 43 EUR/MWh līdz 52 EUR/MWh, kam pamatā ir jau sākotnēji pieminētais konflikts Tuvajos Austrumos un neskaidrība par pamiera noslēgšanu starp konfliktējošajām pusēm. Neskatoties uz to, Latvijas un Baltijas reģiona apgāde vērtējama kā stabila un droša — Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau ir sākusies aktīva iesūknēšanas sezona, un dabasgāzes krājumi stabili pieaug. Maija beigās iesūknētās dabasgāzes apjoms uz 31. maiju bija 8,07 TWh.
Siltais laiks ļāva laicīgi noslēgt apkures sezonu un samazināt tēriņus
Siltumenerģijas un apkures patēriņa kontekstā 2026. gada maijs Latvijā ir bijis samērā silts un finansiāli labvēlīgs iedzīvotājiem, ļaujot laicīgi noslēgt apkures sezonu un samazināt rēķinus. Lielākajā daļā Latvijas pilsētu centralizēto apkuri mājokļos varēja atslēgt jau mēneša pašā sākumā, un siltumenerģija lielākoties tika patērēta tikai karstā ūdens nodrošināšanai.
Iepriekšējās investīcijas energoapgādē šobrīd palīdz amortizēt ekonomikas bremzēšanos
Runājot par enerģētisko situāciju Eiropas Savienības (ES) līmenī, ES ir enerģijas neto importētāja, un Tuvo Austrumu konflikta izraisītais enerģētikas cenu kāpums gada sākumā ir palielinājis izmaksas uzņēmumiem un bremzējis IKP pieaugumu (šobrīd ES 2026. gadam prognozēta lēnāka izaugsme — 1,1% apmērā), tādējādi atstājot ietekmi uz kopējo ekonomiku. Tomēr tiek uzsvērts, ka pēdējos gados veiktās investīcijas energoapgādes noturībā, piegāžu dažādošanā, dekarbonizācijā un patēriņa samazināšanā šobrīd atmaksājas, ļaujot ES un Latvijas ekonomikai šo satricinājumu pārvarēt daudz labāk nekā iepriekšējo pārbaudījumu laikā.
*Neverificētie dati.
