Atzīmējot Pasaules veselības dienu 7. aprīlī, CSP piedāvā jaunāko datu apkopojumu informatīvajā apskatā par Latvijas iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un dzīvesveida paradumiem.
Raugoties datos, divu desmitgažu laikā iedzīvotāju subjektīvais veselības vērtējums kopumā uzlabojies. To, kuri savu veselību vērtē kā “labu” vai “ļoti labu”, kopsumma pieaugusi no 35,1% 2005. gadā līdz 48,2% 2025. gadā.
Slikta veselības pašvērtējuma īpatsvars samazinājies uz pusi. “Slikts” un “ļoti slikts” kopā 2005. gadā bija 21,6%, bet 2025. gadā – 15,0%.
Kā savu veselību vērtē sievietes un vīrieši
Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes. 2025. gadā savu veselības stāvokli kā labu vai ļoti labu vērtēja 53,7% vīriešu un 44,0% sieviešu, bet kā sliktu vai ļoti sliktu attiecīgi 17,2% sieviešu un 12,2% vīriešu. Vislabākais veselības pašnovērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem: 88,2% no viņiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu.
Savukārt gandrīz puse (48,3%) iedzīvotāju 50–64 gadu vecumā savu veselību vērtēja kā vidēju, un, sasniedzot pensijas vecumu (65 gadi un vairāk), šis rādītājs pieauga līdz 51,9%, turklāt katrs trešais (33,8%) pensijas vecuma iedzīvotājs uzskatīja, ka viņa veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Samazinās iedzīvotāju skaits ar veselības problēmu radītiem ierobežojumiem
Salīdzinot ar 2024. gadu, par 5,3 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri saskārās ar veselības problēmu radītiem ierobežojumiem – 2025. gadā tie bija 35,9% iedzīvotāju, 2024. gadā – 41,2%. Vismazāk uz veselības problēmu radītiem ierobežojumiem norādījuši jaunieši vecumā no 16–24 gadiem, proti, 7,9%, bet visvairāk – seniori vecumā no 65 gadiem (67,2%). 2025. gadā ar ilgstošām (sešus mēnešus vai ilgāk) veselības problēmām** saskārās 42,8% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, kas ir bez būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar 2024. gadu (41,9%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Veselīgs dzīvesveids kļūst par ikdienu arvien vairāk iedzīvotāju
“Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” viens no rīcības virzieniem ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids jeb viens no būtiskākajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem. Kopš 2022. gada ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar ārpusdarba fiziskām aktivitātēm nodarbojas vienu vai vairākas reizes nedēļā (par 6,6 procentpunktiem, attiecīgi – 52,0% 2025. gadā, 45,4% 2022. gadā). Visaktīvākie iedzīvotāji bija vecuma grupās no 16 līdz 24 gadiem (75,1%) un no 25 līdz 49 gadiem (58,2%). Jāatzīmē, ka iedzīvotāji ar fiziskām aktivitātēm ir sākuši nodarboties arī regulārāk – ja 2022. gadā ar fiziskām aktivitātēm vienreiz dienā nodarbojās 11,0% iedzīvotāju, tad 2025. gadā jau 15,1% iedzīvotāju.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2025. gadā vairums jeb 77,6% (2022. gadā – 70,5%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savā uzturā iekļāva dārzeņus ne retāk kā 4–6 reizes nedēļā, savukārt 3,9% iedzīvotāju tos savā uzturā lietoja retāk nekā reizi nedēļā vai nelietoja nemaz. 67,5% iedzīvotāju savā uzturā lietoja augļus ne retāk nekā 4–6 reizes nedēļā (2022. gadā – 58,3%). 8,1% tos savā uzturā iekļāva retāk nekā vienu reizi nedēļā vai neiekļāva nemaz.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopš 2022. gada ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzturā neiekļauj jebkāda veida alkoholiskos dzērienus (no 29,3% 2022. gadā uz 34,6% 2025. gadā). Starp vecuma grupām vismazāk alkoholu patērē jaunieši (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) – vairāk kā puse jeb 61,5% jauniešu atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār (2022. gadā – 53,7%).
Metodoloģiskā informācija
Ar šiem un citiem iedzīvotāju veselības pašnovērtējuma rādītājiem var iepazīties stat.gov.lv un plašāk lasīt analītiskajā informatīvajā apskatā “Iedzīvotāju veselības pašnovērtējums 2025. gadā”. kurā apkopoti aptaujas “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (angļu valodā European Union Statistics on Income and Living Conditions – saīsināti EU-SILC) dati par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējumu, par iespējām sev nodrošināt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī iemesli, kas to liedza.
* Aptaujā atbildes ir snieguši aptaujāto mājsaimniecību locekļi, kuriem bija 16 gadi un vairāk.
** Ilgstošas veselības problēmas ietver ilgstošu saslimstību vai veselības problēmas, kas ilgst (vai paredzams, ka ilgs) sešus mēnešus vai vairāk.
