“Nav jau tā, ka mēs nevis nezinām, ka kustība palīdz, bet mēs to nedarām. Ja ar zināšanām vien pietiktu, statistika būtu citāda – daudzi zina, ka vajag sportot, tomēr līdz uzvedības nostiprināšanai nenonāk,” diskusijā atzina Gundega Ulme, RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja, klīniskā un veselības psiholoģe. Pievēršoties fizisko aktivitāšu lomai mentālās veselības stiprināšanai, Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas „Veldre” vadītājs, psihiatrs, RSU prof. Māris Taube uzsvēra, ka fiziskās aktivitātes neaizstāj terapiju, tomēr tās ir būtisks instruments ārstēšanas procesā. Vienlaikus tika akcentēts, ka fiziskā aktivitāte ir prevencijas atslēga – tai jābūt daļai no ikdienas rūpēm par savu veselību.
Diskusijā eksperti īpaši izcēla, ka ieradumu maiņa nav vienkārša un tai nav universālu formulu, kas derēs visiem. Sabiedrības izglītošana ir svarīga, taču tikpat būtiski ir palīdzēt cilvēkam saprast, kāpēc konkrētā fiziskā aktivitāte viņam nepieciešama un ko tā dos. Mūsdienās cilvēki bieži meklē ātru risinājumu, tāpēc motivācijai un individuāli piemērotai pieejai ir izšķiroša nozīme.
Liela loma ir arī speciālistiem – treneriem un fizioterapeitiem, kuri var palīdzēt cilvēkam atrast piemērotāko aktivitāti un to uzsākt droši. Eksperti uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību starp dažādu jomu speciālistiem un veidot izpratni par kustības nozīmi arī mentālās veselības kontekstā. Cilvēka izvēli būt fiziski aktīvam nosaka ne tikai motivācija. Nozīme ir arī sociālajai videi, infrastruktūrai, pieejamībai un sabiedrībā pastāvošajiem priekšstatiem par sportu. “Ir daudz stigmu, kas eksistē cilvēku galvās. Arī komunikācijā – cilvēks, kas nodarbojas ar sportu, nav tikai slaids cilvēks, vai cilvēks kurš cilā svarus,” sacīja Gints Kuzņecovs, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs un #BEACTIVE DAY pārstāvis. Viņš uzsvēra arī publiskās partnerības nozīmi, aicinot dažādām nozarēm un iestādēm fizisko aktivitāšu veicināšanu izvirzīt kā vienu no saviem mērķiem, kura īstenošanā ir jādarbojas kopā.
Vladimirs Šteinbergs, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, norādīja, ka valsts un pašvaldību līmenī vēl ir daudz darāmā. Viņš izceļ nepieciešamību pēc savstarpēji koordinētas valsts sistēmas veselības veicināšanai, savukārt Edgars Pukinsks akcentēja, ka lielākais izaicinājums ir jau izstrādāto risinājumu ieviešana praksē.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka kustības veicināšanai nav nepieciešami tikai lieli un sarežģīti risinājumi – pārmaiņas var sākt ar ikdienas izvēlēm. “Mūsu atbildība ir radīt vidi, bet katra paša atbildība ir nest atbildību par sevi. Galvenais izaicinājums ir spēja sevi vadīt. Rīcības balstās pārliecībās, no kā izriet paradumi,” sacīja Edgars Pukinsks. Viņš aicināja sākt ar sevi un savu ģimeni, savukārt Gundega Ulme kā vienu no vienkāršiem piemēriem minēja iespēju izkustēties, kamēr bērns atrodas treniņā, tādējādi rādot
bērnam personīgu piemēru.
Eksperti aicināja atmest priekšstatus, ka fiziskā aktivitāte ir vērtīga tikai tad, ja tā ir intensīva vai notiek noteiktu reižu skaitu nedēļā. “Atmest kategorijas, ka vajag izrāpot no sporta zāles vai sportot trīs reizes nedēļā, citādi nav jēgas,” aicināja Diāna Laipniece. #BEACTIVE DAY ir iniciatīva, kas ikvienam ļauj spert pirmo soli, ļauj pamēģināt ko jaunu, atzīmēja Gints. Beate Evelīna Dišlere uzsvēra – svarīgi atrast tādu sportisko aktivitāti, kas rada prieku. Eksperti arī aicināja pilnvērtīgi izmantot jau pieejamos resursus un turpināt pētīt šķēršļus, kas dažādām iedzīvotāju grupām traucē būt fiziski aktīvām.
Diskusijā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs un #BEACTIVE DAY pārstāvis Gints Kuzņecovs, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Vladimirs Šteinbergs, RSU Sporta akadēmijas direktore Diāna Laipniece, RSU Psiholoģijas katedras docētāja, klīniskā un veselības psiholoģe Gundega Ulme, RSU Sporta akadēmijas docētājs, psiholoģiskās sagatavotības treneris Aleksandrs Astafičevs, RSU Psiholoģijas katedras un valsts pētījumu programmas “SPORTS” pētniece Beate Evelīna Dišlere, kā arī Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas “Veldre” vadītājs, psihiatrs un RSU profesors Māris Taube. Diskusiju vadīja Ansis Klintsons.
Diskusijas ieraksts pieejams Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas Facebook kanālā.
Par LVFA
Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija kopš 2007. gada apvieno Latvijas vadošos, lielos un mazos sporta klubus. Asociācijas mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu un pievērst arvien vairāk Latvijas iedzīvotājus fiziski aktīvam dzīvesveidam. Jau šobrīd LVFA attīsta fitnesa un veselības nozari, lai veicinātu sabiedrības fiziskās aktivitātes un uzlabotu kopējo sabiedrības veselības stāvokli Latvijā.
PAR RSU
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstskolām Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. RSU piecās fakultātēs un RSU Sporta akadēmijā līdzās medicīnas un veselības aprūpes studiju programmām iespējams apgūt arī mūsdienīgas sociālo zinātņu studiju programmas un sporta zinātnes studijas. Plašāka informācija par RSU pieejama tīmekļvietnē www.rsu.lv.
