Turklāt, aizrautīgi atbalstot darba devēju priekšlikumus un neapzinoties, par ko balso, deputāti nobalsoja, ka svētku dienās piemaksa ir 0. Tas nozīmē, ka šoferiem, pavāriem, pārdevējiem u.c. svētku dienas turpmāk būs parastas darba dienas. Arodbiedrības cīnīsies par 100% piemaksu, kā tas ir Eiropas Savienības valstīs. Ja arodbiedrību priekšlikumu 3. lasījumā Saeimas deputāti noraidīs, tad arodbiedrības aicinās darbiniekus, arodbiedrību biedrus un visu sabiedrību protestēt pret Saeimas pieņemtajiem lēmumiem.
Arodbiedrības ir šokētas par komisijas deputātu neiedziļināšanos ne Darba likumā, ne ekonomiskajos datos. Aiz katra lēmuma ir vārds un uzvārds, tātad, “par” piemaksas par virsstundām samazināšanu uz 50 % balsoja Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Ingrīda Circene, Alīna Gendele (Jaunā Vienotība), Ramona Petraviča (Latvija Pirmajā vietā), Lauris Lizbovskis (Apvienotais Saraksts), Līga Kozlovska (ZZS), Jeļena Kļaviņa (Stabilitātei).
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Šķiet, vienīgie no komisijas deputātiem, kas bija iedziļinājušies jautājuma būtībā un saglabāja objektivitāti, ir Andris Bērziņš (ZZS) un Līga Rasnača (Progresīvie), kas balsojumā par virsstundu apmaksas samazināšanu atturējās. Priekšā vēl balsojums Saeimas plenārsēdē 2. lasījumā, tādēļ ceram uz sociālā taisnīguma un kopīgo nacionālo interešu uzvaru, nevis uz klaju pakļaušanos darba devēju lobijam.
Šodienas Saeimas komisijas sēdē diemžēl bija neērti par vairāku deputātu neiedziļināšanos likumprojektā un arodbiedrības sniegtajās datu analīzēs.”
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Virsstundu piemaksas samazinājums ir piedāvāts bez jebkādiem aprēķiniem. Nav aprēķinu ne par to, kādēļ priekšlikumu iesniedzēji – Ekonomikas ministrija un deputāti – piedāvā 50% vai 75% piemaksu par virsstundām. Tas, ko mēs dzirdam, ka tas ir tikai tādēļ, ka tā ir citās valstīs – tas nav nopietns pamatojums, tās ir emocijas. Zaudēs tie, kuri veic virsstundu darbu. Spekulēt uz to, ja būs mazāka piemaksa, tad darba devēji legalizēsies, tas nav pietiekami – arī pie 50% piemaksas varēs shēmot ar 2 uzņēmumiem, kas joprojām būs izdevīgāk.”
LAB “Enerģija” priekšsēdētāja Lilita Vagele norāda, ka virsstundas (ar nelieliem izņēmumiem) diezgan korekti tiek uzskaitītas tajos uzņēmumos, kuros nav aplokšņu algas un kuros darba devēji godprātīgi maksā nodokļus, līdz ar to virsstundu piemaksas samazinājuma gadījumā tieši godīgie nodokļu maksātāji (darbinieki) saņems divreiz mazāku piemaksu. LDDK pozicionē, ka, samazinot virsstundu apmaksu, būs iespēja palielināt pamatalgas. Tiešām? Tādā gadījumā, ja par pamatu argumentiem tiek ņemta Lietuva, tad jābūt vienošanai, ka vienlaicīgi ar šīs piemaksas samazināšanu Latvijā ir jāpaceļ minimālā darba alga Lietuvas līmenī + atbilstoši darba devēju solītajam, jāpalielina atalgojums visiem darbiniekiem, lai pamatalgas pieaugums kompensētu virsstundu apmaksas samazinājumu un šāds dokuments ir jānostiprina nacionālajā līmenī, pretējā gadījumā mutiskiem solījumiem nav nekāda juridiska spēka.
Atkārtoti atgādinām par Darba tirgus un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory apkopotajiem darba devēju sniegtajiem datiem, kas apliecina – nozarēs virsstundas strādā: 54% darbinieku transportā/loģistikā, mazumtirdzniecībā – 50%, ražošanā – 49%, infrastruktūrā – 42% , enerģētikā – 42%, pakalpojumos – 31%. Tikai šajās nozarēs tas skar 129 000 darbiniekus un viņu ģimenes. Šobrīd gadā virsstundās šajās nozarēs fiziskā darba darītāji nopelna 631 eiro, speciālisti 1000 eiro, eksperti un vadītāji vidēji 1800 līdz 2500 eiro. Pusi no tā darba devēji vēlas paturēt sev.
Latvijas Meža nozares arodbiedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka virsstundu piemaksas samazinājums no 100% uz 50% nozares uzņēmumos nozīmē darbiniekam aptuveni 180 eiro mazākus ienākumus mēnesī. Vispārīgās līnijās šī summa ir pietiekama pārtikas iegādei pusotrai nedēļai ģimenei ar diviem bērniem, un tās zaudējums būtiski ietekmē mājsaimniecības ikdienas budžetu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informēja nozares arodbiedrību, ka vidēji 2025. gadā izlīdzināšanas periodā virs normālā darba laika virsstundas nostrādāja 2078 darbinieki; 2025. gadā virs normālā darba laika ir nostrādātas 443 004 stundas; samaksa par virs normālā darba laika nostrādātajām stundām sastāda 4 674 036 euro, ieskaitot darba devēja nodokli.
RP SIA "Rīgas satiksme", kura Rīgā nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu, ilglaicīgi iztrūkst aptuveni 150 sabiedriskā transportlīdzekļa (trolejbuss, autobuss, tramvajs) vadītāju (turpmāk – STL). Tādēļ esošie vadītāji strādā virsstundas. STL vadītājam stundas tarifa likme noteikta 8,50 eiro stundā, līdz ar to, ja šobrīd STL vadītāji nosedz šo 150 STL vadītāju trūkumu, tad tas sastāda 25 200 darba stundas mēnesī (150 darbinieki x 168 vidēji mēneša darba stundas), un mēneša ietvaros samaksa par šīm virsstundām ir 214 200 euro (25 200 x 8,50 eiro stundā). Ja virsstundu piemaksa būs 50%, tad viena mēneša ietvaros tas samazinās STL vadītāju darba samaksu vidēji par 107 100 eiro mēnesī, bet darbinieku skaits, kas strādās, t.sk. virsstundas, arī būtiski samazināsies un attiecīgi samazināsies sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoms un kvalitāte.
Nozares arodbiedrība vēsta, ka ostas darbinieki (dokeri, dispečeri, celtņa operatori), loču kuģu darbinieki vidēji saņem piemaksas par 53 virsstundām mēnesī. Vidēji piemaksa par virsstundām (100%) svārstās no 10 līdz 15 EUR stundā pirms nodokļu nomaksas. Ja paņem vidējo – 12 EUR, tad sanāk 636 EUR pirms nodokļu nomaksas. Ja piemaksa tiks samazināta līdz 50%, tad sanāks 6 EUR stundā un 318 EUR pirms nodokļu nomaksas. 318 EUR pēc visiem ieturējumiem sastādīs 213,01 EUR, kas ir būtiska summa, ņemot vērā cenas par pārtiku, komunālajiem pakalpojumiem un vispār kopējo inflācijas līmeni valstī.
LBAS rodas jautājums, vai tiešām kāds arī domā, ka visi šie samazinājumi ir iecerēti, lai pēc iespējas straujāk celtu darbu samaksu saviem darbiniekiem?
