SDLK sēdēs piedalīsies LBAS vadība, eksperti un LBAS dalīborganizāciju vadītāji. Vēstules SDLK ir nosūtījis gan LBAS, gan dalīborganizācijas, kā arī dalīborganizācijas ir veikušas vairākas aktivitātes savu biedru vidū, par kurām tiks informēti Saeimas deputāti.
LBAS atbalsta šobrīd Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” un aicina deputātus to atbalstīt. Šis rezultāts jau ir kompromiss, par kuru notika trīspusēja vienošanās. LBAS ir pret darba devēju un Ekonomikas ministrijas papildu iesniegtajām iniciatīvām, kas būtiski samazina darbinieku un viņu ģimeņu tiesisko un finansiālo stāvokli, tādēļ ir iesniegusi arī savus priekšlikumus Darba likuma uzlabošanai.
LBAS aicina deputātus Darba likuma 110. pantu saglabāt negrozītu, nevis svītrot, kā to vēlas darba devēji un Ekonomikas ministrija. Daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam, arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no prettiesiskas atlaišanas.
2022. gada 3. jūnijā tika publicēts vairāk nekā 8 gadus gaidītais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums lietā “A. Straume pret Latviju par arodbiedrību tiesībām”. Lietā Aušra Straume, dispečeru arodbiedrības priekšsēdētāja, aktīvi aizstāvēja arodbiedrības biedru intereses un tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem un, pildot priekšsēdētājas pienākumus, nosūtīja vēstuli satiksmes ministram, norādot uz būtiskiem pārkāpumiem saistībā ar darba laika uzskaiti un atalgojumu, un ar to saistītiem riskiem aeronavigācijas pakalpojumu drošumam un kvalitātei. Saistībā ar nosūtīto vēstuli darba devējs “Latvijas gaisa satiksme” atstādināja un atlaida vēlētu arodbiedrības priekšsēdētāju no darba. Latvijas tiesa lietu uzskatīja par individuālu darba strīdu, nevērtējot arodbiedrības tiesības un apvienošanās brīvību pēc būtības, attaisnojot darba devēja visas darbības. Savukārt ECT secināja, ka lietā ir pārkāpts Eiropas cilvēktiesību konvencijas 11.pants, kas garantē arodbiedrību brīvību.
Virsstundu darba apmaksai Darba likumā ir jābūt saglabātai 100% apmērā, lai atturētu no tā, ka darbinieki tiek ekspluatēti uz viņu atpūtas un brīvā laika rēķina. Arodbiedrības uzsver, ka virsstunda ir jāvērtē kā iepriekš neparedzama situācija, nevis nereti jāiekļauj pat darba grafikā, bet virsstundas piemaksa jāskata eiro pirktspējas izteiksmē nevis vienkārši procentos, bet kontekstā ar dzīves dārdzības līmeni. Turklāt arodbiedrības un darba devēji jau vienojās par kompromisu, pieļaujot koplīgumā vienoties par mazāku virsstundu apmaksu. LBAS atgādina, ka virsstundas nekad nav darbinieku izvēle, to esamību vai neesamību regulē darba devējs, un virsstundām vajadzētu būt tikai ārkārtas gadījumos. Ja Darba likumā tiks veikta šāda tik nozīmīga izmaiņa virsstundu apmaksā, tiks apdraudēta vairāku nozaru normāla funkcionēšana. Visskaļāk par to ir runājušas pasažieru transporta, veselības aprūpes un enerģētikas nozares darbinieku pārstāvošās arodbiedrības. Protams, uzņēmumu konkurētspēja ir svarīga, bet to nekādā ziņā nedrīkst veicināt uz darbinieku darba samaksas un sociālo garantiju rēķina, devalvējot darbinieku ieguldījumu kopīgi veidotajā pievienotajā vērtībā!
Par Darba likuma 19. pantu - LBAS aicina deputātus neiejaukties jau noslēgtās tiesiskās attiecībās, kuras savulaik noslēgtas labprātīgi, apzinoties juridiskās nianses un sekas, un ļaut pašām koplīguma pusēm vienoties par koplīguma grozījumiem.
LBAS piekrīt šodien publiskajā telpā Latvijas Darba devēju konfederācijas vadības paustajam par koplīguma lielo nozīmi darba tiesiskajās attiecībās, un aicina darba devējus koplīgumus slēgt tikai ar arodbiedrībām, kā tas notiek Ziemeļvalstīs.
