Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinājusi izvērtēt un rosināt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 13 “Noteikumi par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā”, ar kuriem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, tajā skaitā izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, piemaksas apmērs tika samazināts no 30% uz 20%. LIZDA un LBAS uzskata, ka minētais samazinājums nav samērīgs un neatbilst ne darba tirgus situācijai, ne arī tiesību pamatprincipiem, īpaši attiecībā uz darbiniekiem, kuru darbs ir fiziski smags, veselību ietekmējošs un kuru pieejamība noteiktās nozarēs darba tirgū ir kritiski zema.
Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS un LBAS aicina NTSP sēdes darba kārtībā iekļaut un aktualizēt reģionālo autobusu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklos – autobusu vadītāju atalgojumu jautājumu.
NTSP darba kārtībā vēl iekļauti jautājumi par apakšpadomju nolikumiem un personālsastāvu, par kapitālsabiedrību personāla izmaksām 2026. un turpmākajos gados, kā arī par NTSP paveikto 2025. gadā un plānu 2026. gadam.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Par aizvadītā gada panākumu uzskatām Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Darba likumā, par kuriem kā smagu, bet tomēr kompromisu vienojāmies arī ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Diemžēl darba devēji joprojām vēlas pasliktināt darbinieku tiesības Darba likumā, uzstājot uz virsstundu apmaksas samazināšanu, arodbiedrību tiesību un koplīgumu lomas mazināšanu. Tādēļ LBAS un tās dalīborganizācijas aicina likumdevējus – nepieņemt grozījumus Darba likumā uz darbinieku darba samaksas un sociālo garantiju rēķina.”
Virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā, lai atturētu no tā, ka darbinieki tiek ekspluatēti uz viņu atpūtas laika rēķina. Arodbiedrības vairākkārt uzsvērušas, ka virsstundu piemaksa jāvērtē eiro izteiksmē nevis procentos, kā arī dzīves dārdzības līmenī. Latvijas darbaspēka izmaksas noteikti nav iemesls kādēļ Latvijā uzņēmēji nespēj konkurēt ar citām valstīm, kur darbaspēks izmaksā krietni vairāk. Jāsecina, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā – nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro.
Jau ziņots, ka priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem Darba likumā uz otro lasījumu termiņš ir 2026. gada 6. februāris.
LBAS norāda, ka likumprojekta izstrādē ir ieguldīts milzīgs darbs, veiktas ilgstošas un smagas pārrunas, lai nonāktu līdz saprātīgam un sabalansētam kompromisam likumprojektā, kas arī tika panākts kopīgā darbā ar Labklājības ministriju. LBAS aicina Saeimas deputātus saglabāt veselo saprātu, neļauties darba devēju lobijam un spiedienam, bet gan saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības.
