Darbnīcā dalībnieki kā galveno un vēlamāko risinājumu dārzkopības nozares attīstībai vienbalsīgi uzsvēra kooperāciju. Visās sešās darba grupās izskanēja viedoklis, ka tieši sadarbība kooperatīvu formā ļauj sasniegt mēroga efektu, palielināt pievienoto vērtību gan primārajā ražošanā, gan pārstrādē, kā arī stiprināt konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos.
Andris Krogzems, kooperatīva “Bio Berries Latvia” biedrs, akcentēja nepieciešamību pēc savas infrastruktūras – noliktavām un kopīgiem projektiem, apvienojot vairākas nozares vai apakšnozares. Tas nodrošinātu regulāras piegādes, balstītas uz krājumiem, kas ir kritiski gan eksportam, gan iekšējā tirgus konkurencei. Viņš uzsvēra arī lielāku valsts atbalsta intensitāti tieši kooperatīviem.
Ieva Spriža norādīja uz nepieciešamību pēc lielākas lojalitātes valsts iepirkumos vietējam produktam, kā arī stiprākas starpnozaru kooperatīvu sadarbības.
Jānis Bušs, kooperatīva “Baltijas Dārzeņi” valdes priekšsēdētājs, uzsvēra: jāsniedz skaidrs stimuls kooperācijas izveidei – “jāpasaka, ko mēs iegūsim, stājoties vai veidojot kooperatīvu?”. Tas sekmētu straujāku kooperācijas attīstību.
Viktors Grūtups, kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” biedrs un Rāmkalnu vadītājs, ieteica izveidot starpnozaru koordinācijas risinājumus, jo atsevišķos uzņēmumos un nozarēs jau pastāv labi risinājumi, kurus var efektīvi pārņemt citi.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece, atzīmēja, ka pat vislielākā Latvijas saimniecība kopējā Eiropas tirgū nespēj konkurēt, tāpēc kooperācija ir vitāli nepieciešama. Dārzkopības nozare varēs atsperties tikai tad, ja izveidosies stipri kooperatīvi un politiķi atradīs veidu kā valsts un pašvaldību iepirkumos nodrošināt vietējo ražotāju produktus.
Pasākumā piedalījās plašs nozares pārstāvju loks: Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve Māra Rudzāte, Dārzkopības institūta un Bulduru tehnikuma vadītājs Rafaels Joffe, Zemkopības ministrijas pārstāvji, tostarp dārzkopības stratēģijas virziena vadītāja Inese Ozola, LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, LLKC Stratēģiskās attīstības direktore Agnese Radžele-Šulca, kā arī kooperatīvu biedri, tostarp kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” biedre, zemnieku saimniecības “Bračas” pārstāve Elīza Ilze Malceniece.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis: “Svarīgākais secinājums no visām darba grupām – kooperācija ir galvenais risinājums. Atbalsts kooperācijai joprojām ir ļoti būtisks, un to nepieciešams pat palielināt, lai kustība attīstītos straujāk, iegūstot augstāku pievienoto vērtību gan uz lauka, gan pārstrādē.”
Darbnīca apliecināja, ka dārzkopības nozares nākotne ir cieši saistīta ar spēcīgu kooperāciju – tas ir spēks, kas ļaus Latvijas ražotājiem ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties un konkurēt globālajā tirgū.
LLKA turpinās aktīvi atbalstīt kooperatīvu attīstību un sadarbību ar nozares partneriem stratēģijas izstrādes procesā.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri, pārstāvot ap piecus tūkstošus saimniecību ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā pusmiljardu eiro, ko veido lauksaimniecības produktu izejvielu pārdošana Latvijā un ārvalstīs. Pazīstamākie patērētāju zīmoli: Straupe, Baltu piens, Viļāni ar zīm’pli “Bryunaļa”, Bio Berries Latvia, Baltijas Ogu kompānija biedram piederošais uzņēmums “Very Berry”, Baltijas Dārzeņi, Mūsmāju dārzeņi, Medotava, Kurland Honey, Latvijas Medus, kā arī Baltijā vienīgais iesala ražotājs – Latmalt, kas pieder kooperatīva Latraps biedriem.
