Piedāvājums izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un balstās gan uz aktuālajiem datiem, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. FM piedāvājuma mērķis ir pilnveidot PFI sistēmu tā, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilus un prognozējamus finanšu resursus likumā noteikto funkciju izpildei un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mērķis Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus to funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Jāpiemin, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo šim mērķim tiek izmantoti citi instrumenti, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.
Spēkā esošais PFI likums Saeimā tika pieņemts 2015. gadā, un kopš tā laika ekonomiskās attīstības, iedzīvotāju migrācijas, administratīvi teritoriālās reformas un nodokļu izmaiņu rezultātā Rīgas un Pierīgas pašvaldību ieņēmumi ir pieauguši būtiski straujāk nekā pārējām pašvaldībām. Vienlaikus ir mainījusies pašvaldību budžetu izdevumu struktūra, kas rada nepieciešamību pārskatīt likumā noteikto PFI koeficientu vērtības.
FM piedāvātais PFI modelis paredz risinājumus šo izaicinājumu novēršanai, un viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana PFI sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā. Šāda pieeja, kas guva atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprina pašvaldību fiskālo autonomiju un ļauj tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.
Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību. Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurskatāmu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. Tas stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi – nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.
Vienlaikus tiek piedāvāta IIN sadales pilnveide, paredzot iespēju tā sadali veikt ne tikai pēc deklarētās dzīvesvietas, bet arī pēc nodokļa maksātāja darba vietas. Tas veicinās uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās un ļaus PFI sistēmai labāk atspoguļot reālo ekonomisko aktivitāti teritorijās. Valsts ieņēmumu dienests jau ir uzsācis nepieciešamos sagatavošanās darbus datu uzkrāšanai.
Nozīmīgs piedāvājuma ieguvums ir būtiska administratīvā sloga samazināšana. PFI aprēķinā tiek integrēts valsts finansējums interešu izglītībai un 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izmaiņas kritērijos ļauj atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem, sākot no 1. klases. Tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti.
Jānorada, ka no pašvaldību puses galvenokārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildus valsts budžeta finansējuma PFI sistēmā. Analizējot starptautiskos rādītājus (EUROSTAT 2024. gada dati) par pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un to īpatsvaru vispārējās valdības rādītājos, secināms, ka Latvijas pašvaldību finansējuma līmenis atbilst ES rādītājiem un pārsniedz Baltijas valstu līmeni, kurām ir līdzīgas funkcijas. Līdz ar to jautājums par papildu PFI dotācijas palielināšanu un tās indeksāciju ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot finanšu pieejamību visos valdības līmeņos.
