CSP infografika
Pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas jau sešus secīgus mēnešus
Pakalpojumu sektorā janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 4,1, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 0,1 procentpunktu, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada marta.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem optimistiskākie janvārī ir finanšu pakalpojumu (29,0) un informācijas pakalpojumu sniedzēji (18,5). Augsti konfidences rādītāji fiksēti arī kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (17,5) un datorprogrammēšanā (15,7). Vispesimistiskākie janvārī pakalpojumu sektorā bijuši uzņēmēji ēdināšanas nozarē (- 18,4), kur zemais rādītājs daļēji skaidrojams ar nozares sezonalitāti, un apsardzes pakalpojumos (- 13,0). Zems konfidences rādītājs fiksēts arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (- 11,7), kas ir kļuvusi par otro ilgstoši (16 secīgi mēneši) pesimistiskāko pakalpojumu sektora nozari aiz sauszemes transporta (18 secīgi mēneši).
Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm noskaņojums janvārī 19 ir bijis pozitīvs, 11 – negatīvs.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas
Pēc īslaicīga krituma 2025. gada noslēgumā janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem pieaudzis par 0,8 procentpunktiem un sasniedzis vērtību 3,2.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie šomēnes bija nepārtikas preču mazumtirgotāji (2,7). Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums janvārī bija negatīvs (-0,6), tomēr uzlabojies par 4,1 procentpunktu, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs bija sezonai raksturīgi zems (-13,5). Automobiļu, to detaļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā, kur decembrī uzņēmēju noskaņojums bija sasniedzis zemāko līmeni pēdējo divu gadu laikā, janvārī tas ir uzlabojies par 7,2 procentpunktiem, un uzlabojums saistīts ne tikai ar nozares sezonalitāti.
Laikapstākļi janvārī būtiski ierobežo būvniecības aktivitāti, īpaši inženierbūvniecībā
Būvniecībā rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem janvārī bija -7,9. Salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 0,9 procentpunktiem.
Būvniecībā nozares sezonalitātes dēļ sākot ar janvāri raksturīga uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās, kas parasti turpinās līdz maijam. Arī šogad janvārī, uzņēmēju noskaņojums visās būvniecības apakšnozarēs, lai arī saglabājies negatīvs, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir uzlabojies. Taču izslēdzot sezonas ietekmi, konfidences rādītājs ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājušies par attiecīgi 0,7 un 1,5 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos uzņēmēju noskaņojums uzlabojies par 0,4 procentpunktiem. Šogad janvāris bijis auksts un sniegots, un daudzu uzņēmēju būvniecības aktivitāti būtiski ir ierobežojuši nelabvēlīgi laikapstākļi. Ēku būvniecībā šādu uzņēmēju īpatsvars janvārī bija 59,2 %, specializētajos būvdarbos - 41,8 %, bet visvairāk inženierbūvniecībā - 69,9 %.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums nedaudz pasliktinās
Janvārī konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija -4,0. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm janvārī, salīdzinot ar decembri, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet 9 – samazinājums.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums uzlabojās šādās īpatsvara ziņā nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 9,8 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,9 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 13,1 procentpunktu). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 2,3 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 4,1 procentpunktu).
Kopējā ekonomiskā nenoteiktība janvārī pieaugusi
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, janvārī bija 14,4, kas, salīdzinot ar decembri, ir par 4,2 procentpunktiem vairāk.
Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugusi rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, bet samazinājusies būvniecībā un mazumtirdzniecībā. Janvārī mazumtirdzniecībā sasniegts zemākais ekonomiskās nenoteiktības līmenis kopš 2021. gada sākuma, kad tika uzsākts šī rādītāja monitorings. Savukārt pakalpojumu sektorā rādītājs strauji pieaudzis, un, lai arī joprojām ir ievērojami zemāks nekā citās saimnieciskās darbības jomās, janvārī tas ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. Kopējo rādītāja pieaugumu ietekmējis arī nenoteiktības pieaugums patērētāju vērtējumā2, kas janvārī , salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 7,7 procentpunktiem.
CSP infografika
2026. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 99,6 (iepriekšējā mēnesī 100,9), un pēc trīs mēnešu pārtraukuma tas atkal ir noslīdējis zem ilgtermiņa vidējās vērtības. Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs janvārī bija 99,9 un, salīdzinot ar decembri, tas ir samazinājies par 1,7.
Metodoloģiskā informācija:
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
3 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
