Apsūdzētais, pildot izmeklēšanas tiesneša palīga amata pienākumus, saņēma un iepazinās ar pirmstiesas izmeklēšanas stadijā esošā kriminālprocesa materiāliem. Šo uzticēto piekļuvi apsūdzētais izmantoja personīga labuma gūšanai, tajā pašā dienā pieprasot no kriminālprocesā iesaistītās personas 500 eiro apmaiņā pret viņa rīcībā esošām ziņām par kriminālprocesa norisi un minētā kriminālprocesa materiālu kopijām.
Savu noziedzīgo nodomu īstenošanai apsūdzētais izmantoja šim mērķim izveidotu elektronisko pastu un ziņapmaiņas platformu “Telegram”, kur pēc savas iniciatīvas sazinājās ar kriminālprocesā iesaistīto personu, saziņas laikā izpaužot daļu no kriminālprocesa materiālos esošajām ziņām. Savukārt par pārējo viņa rīcībā esošo ziņu par kriminālprocesa norisi un minētā kriminālprocesa materiālu kopiju prettiesisku nodošanu apsūdzētais pieprasīja 500 eiro. Izmantojot sava amata stāvokļa priekšrocības un piešķirto piekļuvi kriminālprocesa materiāliem, pēc materiālu labumu pieprasīšanas tiesneša palīgs veica konkrētas un mērķtiecīgas darbības, lai sagatavotos kriminālprocesa materiālu reālai nodošanai kriminālprocesā iesaistītajai personai. Apsūdzētais ar mobilo telefonu nofotografēja ne mazāk kā 52 atsevišķus attēlus, kuros fiksēts šī konkrētā kriminālprocesa materiālu saturs.
Lai gan apsūdzētais no savas puses veica visas nepieciešamās darbības, lai prettiesiski pieprasītu un saņemtu no kriminālprocesā iesaistītās personas materiālas vērtības, tomēr no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ minēto materiālo vērtību saņemšana neizdevās, un attiecīgi krimināllietas materiāli kriminālprocesā iesaistītajai personai netika nodoti.
“Informācijas aizsardzība, tostarp izmeklēšanas noslēpuma ievērošana, ir ļoti būtisks tiesiskuma un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai priekšnoteikums. Tiesas darbiniekiem ir pienākums nodrošināt viņu rīcībā esošās informācijas konfidencialitāti, un jebkāda krimināllietu materiālos ietvertas informācijas izpaušana, kas nav saistīta ar tiešo darba pienākumu izpildi, ir kategoriski aizliegta un nepieļaujama, jo tā var apdraudēt izmeklēšanas gaitu, tiesvedības objektivitāti un taisnīgumu. Šāda informācijas noplūde var aizskart liecinieku, cietušo vai apsūdzēto tiesības, nodarīt būtisku kaitējumu valsts interesēm un apdraudēt taisnīgas tiesas nodrošināšanu. Minēto risku novēršanai būtiska nozīme ir rūpīgai tiesas darbinieku atlasei un adekvātam atalgojumam, kas veicinātu profesionālu, atbildīgu rīcību un cita starpā mazinātu korupcijas riskus,” uzsver NNVIDIP virsprokurors Jānis Omuls.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
