Ziņojums, kas šogad pievērsies STEM izglītības jautājumiem, tika publiskots šodien, 13. novembrī, Eiropas Izglītības un prasmju samitā (2025 European Education and Skills Summit) Briselē, Beļģijā.
Ziņojumā konstatēts, ka vispārējā izglītībā Latvija ievieš STEM prasmju integrāciju dažādos mācību priekšmetos, veicinot vispusīgu izglītības attīstību. Skolas īsteno inovatīvas mācību pieejas, integrējot STEM principus dažādos mācību priekšmetos starpdisciplinārā veidā, uzsverot tādas caurviju prasmes kā kritiskā domāšana un problēmu risināšana. Skolotāji tiek iedrošināti sadarboties un izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas skolēnu mācīšanās pieredzes bagātināšanai. Šīs pieejas mērķis ir iesaistīt skolēnus praktiskās nodarbībās un diskusijās, kas veicina sociāli atbildīgu lēmumu pieņemšanu, padarot STEM jomu nozīmīgu plašākā mācīšanās pieredzē.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas skolēni kopumā uzrāda labu digitālo prasmju līmeni, taču ir jāturpina iesāktās iniciatīvas digitālo prasmju nevienlīdzības novēršanā. 2023. gadā skolēnu īpatsvars, kuriem ir zems digitālo prasmju līmenis, Latvijā bija 37%, kas ir labāks rādītājs nekā ES, kur tas ir vidēji 43% (IEA ICILS 2023), taču joprojām atpaliek no ES kopīgā mērķa – panākt, ka nākamo piecu gadu laikā skolēnu īpatsvars ar zemu digitālo prasmju līmeni samazinās līdz 15%.
2023. gadā 46,2% profesionālās vidējās izglītības audzēkņu bija uzņemti STEM jomās, kas ir ievērojami virs ES vidējā rādītāja (36,3%) un ierosinātā ES mēroga mērķa – vismaz 45% šādu izglītojamo skaits līdz 2030. gadam. Latvijas augstais sniegums ir rezultāts pastāvīgajiem izglītības politikas īstenotāju centieniem palielināt izglītojamo dalību ar STEM saistītā profesionālajā izglītībā. Neskatoties uz pasākumiem, kas veicina STEM profesionālās izglītības apguvi, 2023. gadā Latvijā profesionālajā vidējā izglītībā STEM jomās mācījās 13,2% sieviešu, kas ir zemāks rādītājs par ES vidējo rādītāju – 15,4% un ierosināto ES mēroga mērķi – vismaz 25% līdz 2030. gadam.
STEM augstākās izglītības programmās uzņemto studentu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija 25,1%, kas ir nedaudz zemāk par ES vidējo 26,9% taču atpaliek no ierosinātā ES mērķa panākt, ka tuvāko piecu gadu laikā šis rādītājs veidos 32% no studējošiem. Tomēr, salīdzinoši mazāks ir sieviešu īpatsvars, kas iesaistās STEM studiju programmās, tādēļ viņu interese par šīm studijām ir jāveicina un jāatbalsta. Sieviešu uzņemšana STEM studiju programmās sasniedz 26,5% un šis rādītājs ir zemāks gan par ES vidējo rādītāju – 32,2%, gan atpaliek no ierosinātā ES mērķa – 40% līdz 2030. gadam.
Izņēmums ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) studiju programmas, kurās studējošo īpatsvars Latvijā ir augsts – 34,1% salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kur tas bija 20,3%. Sievietes šajās studiju programmās veido piekto daļu no IKT studiju programmu studentiem, kas atbilst ES vidējam rādītājam. Doktorantūras studentu īpatsvars, kas uzņemts IKT programmās Latvijā ir par 0,4% zemāks par ES vidējo rādītāju 3,8%, taču studējošo sieviešu rādītājs viņu vidū ir lielāks un tas veido 29,2% salīdzinājumā ar 24,3% ES dalībvalstīs.
Ziņojumā arī apskatīta Latvijas demogrāfiskās situācijas ietekme uz darba tirgu. Sarūkot Latvijas darbaspēkam, paredzams, ka pietrūks kvalificētu speciālistu, tostarp STEM jomās. Vakanču rādītāji 2023. gadam liecina, ka Latvija saskārās ar darba roku trūkumu būvniecībā (par 2,8% zem līmeņa, kas pilnībā apmierinātu darba devēju pieprasījumu), ražošanā (par 2,5% mazāk nekā nepieciešamais speciālistu skaits), IKT pakalpojumos (par 2,5% mazāk nekā nepieciešamais speciālistu skaits) un veselības aprūpē un sociālajā darbā (par 2,6% mazāk nekā nepieciešamais speciālistu skaits).
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa prognozēm speciālistu trūkums turpmākajos gados pieaugs un visvairāk darba spēka trūkumu izjutīs STEM, būvniecības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomās. Vislielākā prognozētā darbinieku nepietiekamība ir starp absolventiem matemātikas, statistikas un IKT augstākās izglītības programmās, kā arī inženierzinātņu un būvniecības absolventiem gan augstākās, gan profesionālās vidējās izglītības pakāpē. Eiropas Savienības Padome šogad pieņēma ieteikumu “risināt darbaspēka un prasmju trūkumu, jo īpaši zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā” un “stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem un augstskolām Latvijā”.
Eiropas Komisijas “Izglītības un mācību pārskats” sniedz padziļinātu analīzi un datus par izglītības sistēmu sniegumu, taču papildus informē arī par valstu progresu ceļā uz Eiropas valstu kopīgi noteikto Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanu.
ES valstis salīdzinošais ziņojums angļu valodā un Latvijas apraksta tulkojums latviski pieejami Izglītības un mācību pārskata interneta vietnē.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija īsteno ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
