Tāpat nevajadzētu pieļaut dzīvnieku dzirdināšanu no atklātām dabiskām ūdenstilpēm un pēc iespējas norobežot mājlopus no savvaļas dzīvniekiem, kas var būt potenciāli leptospirozes nēsātāji.
Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir slims ar leptospirozi, tad nekavējoties ir jāsazinās ar veterinārārstu.
Suņu īpašniekus aicinām dzīvniekus regulāri profilaktiski vakcinēt pret leptospirozi. Kaķi ar šo slimību saslimst ļoti reti, taču kaķi var būt slimības nēsātāji un izplatītāji. Atgādinām, ka dzīvnieku īpašniekiem un jebkuram cilvēkam, kurš nonāk saskarē ar dzīvniekiem, ir svarīgi ievērot personīgo higiēnu.
Ieteikumi, kā cilvēkam pasargāt sevi no saslimšanas ar leptospirozes, pieejami Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē.
Par slimības pazīmēm dažādām dzīvnieku sugām, var uzzināt Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē.
Leptospiroze ir bakteriālas izcelsmes dabas perēkļu infekcija, ar kuru slimo siltasiņu dzīvnieki, un saslimt var arī cilvēks.
Leptospiras ārējā vidē izdalās ar inficētu dzīvnieku urīnu. Urīnam nokļūstot augsnē, ūdenī, baktērijas tur var saglabāties nedēļām, pat mēnešiem ilgi.
Dzīvnieki inficējas tieša kontakta ceļā (caur ādu, gļotādām) caur slima dzīvnieka urīnu vai piesārņotu ūdeni, vai retāk, uzņemot ar barību augsnes daļiņas vai dzerot tādu ūdeni, kas ir piesārņots ar Leptospira baktērijām.
