Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Latvijā gripas izplatība parasti sasniedz epidēmijas apmērus janvāra otrajā pusē, bet visaugstākā saslimstība tiek novērota februārī, pakāpeniski samazinoties līdz aprīlim vai pat maijam. Tāpēc agri uzsākta vakcinācija (septembrī vai oktobra sākumā) nodrošina aizsardzību galvenokārt tikai sezonas sākumposmā, jo visefektīvākā imunitāte pēc vakcinācijas ir pirmajos četros mēnešos, bet vēlāk tā pakāpeniski samazinās. Līdz ar to pavasara mēnešos aizsardzība var būt vājāka un saslimšanas risks lielāks.
Aptuveni 10% iedzīvotāju katru gadu saslimst ar gripu. Lielākajai daļai slimība norit viegli vai vidēji smagi, taču iespējama arī smaga saslimšana ar nopietnām komplikācijām un hronisku slimību saasināšanos. Visbiežāk smagi slimo mazi bērni, seniori un cilvēki ar hroniskām slimībām. SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dari liecina, ka pagājušajā epidēmiskajā sezonā gripas dēļ miruši 146 cilvēki, lielākā daļa no kuriem (137 pacienti jeb 94%) nebija vakcinēta. Lielākā daļa mirušo (122 cilvēki jeb 84%) bija seniori vecumā virs 60 gadiem. Salīdzinot pret gripu vakcinēto un nevakcinēto iedzīvotāju daļu, tika secināts, ka seniori, kuri nebija vakcinēti 1,7 reizes biežāk ārstējušies ar gripu slimnīcās, bet 2,8 reizes miruši gripas dēļ, nekā seniori, kuri veikuši sezonālo vakcināciju pret gripu. Turklāt augstas devas vakcīna Efluelda Tetra, kas ir paredzēta senioriem, izrādījās aptuveni divreiz efektīvāka nekā standarta devas vakcīna. Līdzīgs pozitīvs vakcinācijas efekts tika novērots arī iepriekšējās sezonās.
Kādas vakcīnas būs pieejamas šosezon?
Arī šogad Latvijā būs pieejamas trīs veidu pretgripas vakcīnas:
- Efluelda – augstas devas vakcīna senioriem no 60 gadiem;
- Vaxigrip – standarta devas vakcīna no 6 mēnešu vecuma līdz 59 gadu vecumam;
- Fluenz – degunā lietojama vakcīna bērniem no 2 līdz 17 gadu vecumam.
Kam vakcinācija ir valsts apmaksāta?
2025./2026. gada gripas sezonā vakcinācija par valsts līdzekļiem paredzēta šādām iedzīvotāju grupām:
- bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem (ieskaitot);
- bērniem no 2 līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), ja viņi pieder pie veselības riska grupām, piemēram:
- hroniskas plaušu slimības,
- hroniskas sirds un asinsvadu slimības,
- vielmaiņas slimības,
- nieru slimības,
- imūndeficīts,
- imūnsupresīva terapija,
- ilgstoša terapija ar acetylsalicylicum;
- grūtniecēm;
- ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras darba pienākumu dēļ ir ciešā kontaktā ar pacientiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem;
- personām no 60 gadu vecuma;
- personām ar hroniskām slimībām vai veselības riskiem, piemēram:
- hroniskas plaušu slimības,
- hroniskas sirds un asinsvadu slimības,
- vielmaiņas slimības,
- nieru slimības,
- imūndeficīts,
- imūnsupresīva terapija,
- psihiskas slimības.
Gripu raksturo pēkšņa simptomu parādīšanās – augsta temperatūra (virs 38 °C), drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks. Slimnieks ir infekciozs jau no simptomu sākuma un vīrusu izdala 5–7 dienas, bērni – vēl ilgāk.
Gripas vīruss izplatās gaisā ar pilieniem, kā arī ar rokām un piesārņotiem priekšmetiem, tādēļ svarīga ir roku higiēna, regulāra telpu vēdināšana un virsmu tīrīšana. Lai pasargātu sevi un citus, ieteicams izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem, neapmeklēt sabiedriskas vietas ar slimības simptomiem un izmantot vienreizlietojamas salvetes klepojot vai šķaudot. Galvenais profilakses pasākums ir vakcinācija, kas būtiski samazina smagas slimības un komplikāciju risku.
Papildinformācija par gripas pazīmēm, profilaksi un vakcināciju pieejama šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/gripa.
