Puses vienojās, ka turpmāk lielāka nozīme jāpievērš mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām prioritārajās nozarēs – aizsardzībā, veselības aprūpē un izglītībā. Tas būtu jāatspoguļo ne tikai stratēģiskajos mērķos, bet arī praktiskās iniciatīvās – inovācijas veicinošā likumdošanā, investīciju prioritātēs un kompetenču attīstībā. Būtiski ir nodrošināt arī inovācijām labvēlīgu regulatīvo vidi, kur jau šobrīd tiek gatavots atbalstošs regulējums un tā drīza saskaņošana un apstiprināšana valdībā ir paredzēta tuvākajā laikā.
Turpmāk rīcības plānā tiks definēti nacionālā līmeņa mērķi un attīstības virzieni mākslīgā intelekta jomā, lai attīstītu perspektīvos sektorus un stiprinātu konkurētspēju reģionālā un globālā mērogā. Tāpat iezīmēti risinājumi droša un uzticama mākslīgā intelekta vides nodrošināšanai, kā arī atbalsta pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības pielāgošanos mākslīgā intelekta radītajām pārmaiņām, t. sk. izpratnes veicināšanu par mākslīgā intelekta drošu, efektīvu un atbildīgu izmantošanu.
Valsts pārvaldē, industrijā un dažādās nozarēs jau tiek īstenotas vairākas iniciatīvas mākslīgā intelekta jomā, kas paaugstina iestāžu darba efektivitāti, piemēram, būtiski uzlabo diagnostikas iespējas veselības aprūpē. Vienlaikus ministrs un MIC padome vienojās, ka svarīgi ir ne tikai noteikt prioritātes, bet arī izvirzīt konkrētus sasniedzamos rezultātus, ņemot vērā citu valstu pieredzi un tiem pakārtojot stratēģiskās iniciatīvas un resursus. Tas ļautu veidot ekselenci, kas var sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā gan šobrīd, gan nākotnē, īpaši paredzot tehnoloģiju attīstību, kur Latvijai jau ir vairākas starptautiski atzītas un unikālas kompetences.
