Plāns paredz ieviest Latvijai izteiktās starptautiskās rekomendācijas, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības Direktīvas 2024/1712 prasību ieviešanu Latvijas normatīvajā regulējumā.
Mērķa sasniegšanai izvirzīti 12 uzdevumi, kas strukturēti atbilstoši starptautiski atzītajam 4P modelim (prevention, protection, prosecution, partnership):
Prevencija – sabiedrības un riska grupu izpratnes veicināšana, īpaši bērniem ārpusģimenes aprūpē, trešo valstu pilsoņiem un sociāli neaizsargātām personām.
Atbalsts upuriem – agrīna cilvēku tirdzniecības atpazīšana, tūlītējs atbalsts cietušajiem, pirmās saskarsmes institūciju apmācības un upuru atpazīšanas rīka izstrāde.
Vainīgo saukšana pie atbildības – izmeklēšanas un tiesvedības stiprināšana, kā arī stingrāku sodu ieviešana, tai skaitā līdz 10 gadu ieslodzījumu smagos gadījumos.
Politikas koordinācija – neatkarīga ziņotāja institūcijas izveides priekšlikums un pastāvīgas ekspertu darba grupas izveide regulārai starpinstitūciju sadarbībai.
Plāna īstenošana paredzēta valsts budžeta ietvarā, bet atsevišķiem pasākumiem (piemēram, upuru atpazīšanas rīka ieviešanai un prakses izspēlēm darba ekspluatācijas jomā) plānots piesaistīt papildu finansējumu – 101 898,68 eiro apmērā no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus programmas.
Latvija šobrīd ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, un arvien biežāk tiek konstatēta Latvijas iedzīvotāju ekspluatācija arī pašmāju teritorijā.
Kopš 2016. gada identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri (2024. gadā – 38). No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, bet 90 – trešo valstu pilsoņi. Visbiežākās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija, piespiedu fiktīvās laulības un iesaistīšana noziedzīgos nodarījumos.
Cilvēku tirdzniecības problēma visvairāk skar sociāli un ekonomiski neaizsargātās sabiedrības grupas. Visbiežāk riskam tiek pakļauti trešo valstu pilsoņi, kas ierodas Latvijā darba meklējumos, Latvijas iedzīvotāji, kas dodas strādāt uz ārvalstīm, kā arī sievietes, kuras tiek ekspluatētas seksuāli. Īpaši neaizsargāti ir bērni ārpusģimenes aprūpē, kā arī personas ar atkarībām vai bez noteiktas dzīvesvietas.
Kriminālprocesi cilvēku tirdzniecības lietās ir sarežģīti, jo prasa gan plašu objektīvo pierādījumu bāzi, gan rūpīgu darbu ar cietušajiem, kuri ne vienmēr vēlas sadarboties, kā arī piedzīvotā traumatiskā pieredze var ietekmēt sniegtās liecības. Kopumā ik gadu tiek ierosināti vidēji 2–4 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 154.1 panta. Lietas izmeklēšana līdz nodošanai kriminālvajāšanā, atkarībā no lietas sarežģītības, var ilgt arī vairāk par gadu.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem, pēc Krimināllikuma 154.1 panta “Cilvēku tirdzniecība” laika periodā no 2016. līdz 2024. gadam kopā reģistrēti 56 noziedzīgi nodarījumi (2024. gadā -9).
