Solidaritātes rezerves mehānisms ir saistošs visām dalībvalstīm un ir nostiprināts princips Līgumā par ES darbību. Sekojoši tas paredz, ka katrai ES dalībvalstij ir jāizvēlas — pārvietošanās ietvaros savā valstī uzņemt noteiktu skaitu migrantu no citas dalībvalsts vai arī finansiāli atbalstīt šīs dalībvalstis. Šobrīd, balstoties uz faktisko situāciju dalībvalstīs, Latvijai ir arī iespēja izvēlēties trešo dalības veidu, kas ir dalībvalsts atbalsts, sniedzot savu ekspertu zināšanas vai dalību, vai arī sniedzot tehnisko atbalstu.Latvija ir piešķīrusi ievērojamus resursus, lai nodrošinātu ES austrumu robežas drošību vairāk nekā četru gadu garumā. Šogad efektīvi novērsti teju 12 000 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot ES ārējo robežu. Tāpat tiek ieguldīti būtiski finanšu resursi, izbūvējot fizisko un tehnoloģisko robežu uz Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas.
Papildinformācijā Iekšlietu ministrija norādījusi arī faktisko Latvijas situāciju Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā. Latvija ir uzņēmusi par 20% vairāk no jauna iebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju, salīdzinot 2024. gadu ar 2023. gadu. Savukārt ES kopumā šajā laika posmā ir vidējs samazinājums 25% apmērā. Tāpat attiecīgajā periodā esam uzņēmuši vairāk nepilngadīgo ukraiņu, nekā tas noticis ES vidēji.
EK, lai iekļautu dalībvalstis kategorijās, balstās uz salīdzināmiem un objektīviem “Eurostat” datiem. Atbilstoši regulai galvenie noteicošie faktori ir patvēruma meklētāju un pagaidu aizsardzības statusu saņēmušo personu skaita īpatsvars (tostarp uzņemto ukraiņu skaits) iepretim dalībvalstu iedzīvotāju skaitam un IKP.
Kopš 2021. gada Latvija ir panākusi, ka kopējā ES patvēruma un migrācijas situācijas izvērtēšanā tiek definēta un ņemta vērā arī instrumentalizācijas situācija, ar ko saskaras dalībvalstis. Instrumentalizācija ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija šobrīd ir iekļauta migrācijas spiediena riska grupā. Tāpat šīs izpratnes veicināšanas dēļ Latvija pēdējo gadu laikā ir saņēmusi būtisku finansiālu atbalstu no EK — piesaistīti vairāk nekā 140 miljoni eiro ES finansējuma robežas stiprināšanai.
Jau ziņots, ka šī gada novembrī EK nāca klajā ar ziņojumu, kas atklāja migrācijas prognozi 2026. gadam, dalībvalstu iedalījumu kategorijās pēc migrācijas spiediena un priekšlikumus par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidošanu. Pēc šī pirmā EK piedāvājuma Latvija kopā ar Lietuvu un vēl citām dalībvalstīm ir ierindota to valstu grupā, kuras atrodas “migrācijas spiediena riska situācijā”, kas paredz, ka Latvijai ir jāpiedalās solidaritātes mehānismā ar kādu no piedāvātajiem atbalsta veidiem.
