Latvijas valsts ārējās sauszemes robežas drošība ir viena no valdības un arī Iekšlietu ministrijas prioritātēm. Tādēļ īpaši nozīmīgi ir turpināt viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējas austrumu robežas, kas ļaus mūsdienīgi un efektīvi novērst nelegālo migrāciju un jebkādus citus izaicinājumus. Tikpat svarīga ir pārējās infrastruktūras izveide, lai pilnībā nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas ārējās sauszemes robežas apsardzību, samazinot hibrīdās karadarbības apdraudējumu, kā arī nodrošinot spēju reālā laikā reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.
Robežas apsardzības infrastruktūra tiek būvēta, īstenojot “projektē un būvē” principu, projektēšanu, būvdarbus un būvuzraudzību organizējot un nodrošinot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi 173 km garumā gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūves darbi pilnā apjomā 144,47 km garumā jau noslēdzās pagājušā gada jūlijā – 2023. gadā tas tika izbūvēts sauszemes posmos (112 km), bet 2024. gadā tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.
Tāpat uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir noslēgusies patruļtaku izbūve 119,8 km garumā, kas paredzētas patrulēšanai ar vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī pontonu patruļtaku izbūve 1,75 km kopgarumā un laipu patruļtaku izbūve 27,19 km kopgarumā.
Visa izbūvētā infrastruktūra jau šobrīd tiek aktīvi izmantota paredzētajam mērķim – valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai, turpinoties atsevišķu izbūvēto būvobjektu nodošanas ekspluatācijā un formālas pārņemšanas procesiem. Tāpat tiek turpināti atsevišķi valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras risinājumu uzlabošanas un papildināšanas pasākumi. Piemēram, caurteku aprīkošana ar aizsargmehānismiem un papildus inženiertehnisku risinājumu izstrāde un īstenošana.
Iepriekšējā pārskata periodā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas posmā pie Daugavas izbūvēti arī seši sakaru torņi un pievedceļi pie tiem – tie tika nodoti ekspluatācijā 2025. gada janvārī. Lai nodrošinātu torņu pilnvērtīgu funkcionalitāti, to turpmāku aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģiskajām iekārtām organizē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). Pārskata periodā torņu aprīkošanas darbi ir uzsākti un to pabeigšana ir plānota līdz 2026. gada aprīļa beigām.
VNĪ vadībā plānveidīgi turpinās arī darbi uz Latvijas–Krievijas robežas – kopumā uz robežas izbūvēts augstas drošības žogs 268,38 km garumā (uz šā gada 1. novembri, šobrīd 271,94 km garumā) no kopējiem 278,26 km. Žoga izbūvi pilnā apjomā plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Iepriekšējā periodā četri iekaramie tilti pār Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi ir nodoti ekspluatācijā, pārskata periodā turpinājās izbūvētā žoga defektu novēršana, uzsākta pakāpeniska žoga nodošana ekspluatācijā; pieci koka konstrukcijas tilti nodoti ekspluatācijā; novērsti defekti un sagatavoti nodošanai ekspluatācijā 5,5 km laipas no 7,5 km. Tāpat turpinās projektēšanas darbi un nākamajā periodā ir plānots izbūvēt robežas apsardzības infrastruktūru (bez žoga) tostarp patruļtaku, torņa un pievedceļu izbūvi ~ 41,26 km garumā posmos, kur tā iepriekšējā periodā nav izbūvēta.
Vienlaikus austrumu robeža tiek aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nodrošina arvien efektīvāku robežapsardzi – robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem, klātbūtnes uztveršanas sistēmām, novērošanas iekārtām un ar tām saistīto infrastruktūru jeb tehnoloģisko infrastruktūru. Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu organizē LVRTC. Visas ārējās sauszemes robežas aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru paredzēts pabeigt līdz 2026. gada beigām, taču darbi tiek īstenoti kārtās, no kurām vairākās tie tiks pabeigti jau ātrāk.
