Lai uzlabotu iedzīvotāju savlaicīgu informēšanu krīzes situācijās, papildinot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, Latvijā tika ieviesta šūnu apraides tehnoloģija. Sistēmas ieviešanu papildināja plaša sabiedrības informēšanas kampaņa “Šūnu apraide – esi informēts un rīkojies!”, skaidrojot iedzīvotājiem tās darbību un rīcību ārkārtas situācijās.
Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem 2025. gadā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskās kapacitātes stiprināšana. Trīs gadu periodā dienests iegādājies kopumā 93 specializētās ugunsdzēsības autocisternas, sešus konteinervedējus, specializētos štāba transportlīdzekļus un citu aprīkojumu, tādējādi būtiski uzlabojot operatīvās reaģēšanas spējas visā Latvijā.
2025. gadā pieņemts arī lēmums stiprināt brīvprātīgo biedrību kapacitāti, nododot tām pilnībā darba kārtībā esošas un aprīkotas autocisternas.
Būtisks progress panākts arī katastrofu pārvaldības infrastruktūras attīstībā. 2025. gadā ekspluatācijā nodoti 12 jauni katastrofu pārvaldības centri – Kandavā, Ilūkstē, Aizputē, Saulkrastos, Daugavpilī, Līvānos, Madonā, Liepājā, Rūjienā, Alsungā, Salacgrīvā un Viļānos. 2026. gadā turpinās būvdarbi 11 objektos (Tukumā, Bolderājā, Dzintaros, Kuldīgā, Preiļos, Siguldā, kur būvdarbus plānots pabeigt 2026. gadā, kā arī Kauguros, Dobelē, Ludzā, Limbažos un Aizkrauklē, kur būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā). Savukārt divos objektos – Alūksnē un Talsos – būvdarbi jau ir pabeigti, un tie drīzumā tiks nodoti lietotājiem.
Regulāri organizētas dažāda līmeņa civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas mācības, stiprinot valsts, pašvaldību un starptautisko partneru gatavību krīzes situācijām. Valsts līmeņa mācībās RADEX 2025 tika izspēlēti vairāki ķīmisko, bioloģisko un radioloģisko apdraudējumu scenāriji, savukārt starptautiskajās mācībās “LAT EU MODEX 2025” pilnveidota pārrobežu sadarbība un reaģēšanas koordinācija CBRN apdraudējumu gadījumos.
Vienlaikus organizētas apmācības 15 pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, stiprinot vietējā līmeņa krīžu pārvaldības spējas un starpinstitucionālo sadarbību. Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, brīvprātīgajiem un plašsaziņas līdzekļiem īstenoti arī plaši sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, veicinot iedzīvotāju izpratni par drošību un rīcību dažādās krīzes situācijās.
Tāpat jāatzīmē, ka nepilna gada laikā Latvija ir spējusi izveidot no nulles pilnīgu jaunu ES finanšu izlietojuma modeli, kas ir saskaņots un apstiprināts Eiropas Komisijā. Kopumā patvertņu iekārtošanai valsts un pašvaldību ēkās ir piesaistīts gandrīz 50 miljonu EUR finansējums – 22,2 miljonu eiro apmērā no ERAF un vēl 27,5 miljoniem eiro civilās aizsardzības infrastruktūrai no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta.
Būtiski uzlabojumi veikti arī veselības drošības jomā. Pilnveidota vakcinācijas sistēma, aktualizēti normatīvie akti un veikta vairāk nekā 14 600 infekcijas slimību gadījumu epidemioloģiskā izmeklēšana. Tāpat turpināti sabiedrības informēšanas pasākumi par infekcijas slimību profilaksi un gatavību epidēmiju vai pandēmiju gadījumos.
Vienlaikus informatīvais ziņojums norāda arī uz izaicinājumiem. Kavējas katastrofu zaudējumu un bojājumu datubāzes izveide finansējuma trūkuma dēļ, kā arī atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecība saskārusies ar juridiskiem un administratīviem šķēršļiem. Tas apliecina nepieciešamību turpināt darbu pie civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanas un efektīvākas resursu plānošanas.
Pilns informatīvais ziņojums par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi 2025. gadā pieejams šeit.
