Lai mazinātu vēsturiskās saimnieciskās darbības ietekmi un uzlabotu degradēto purvu biotopu kvalitāti, LVM jau šī gada rudenī uzsāks pirmos darbus, lai atjaunotu purva hidroloģisko režīmu un dažādotu biotopa struktūras. Plānotie darbi paredz novadgrāvju aizdambēšanu un apauguma – galvenokārt priežu – novākšanu vai dažādošanu, jo nepiemērots, pārāk blīvs koku sastāvs purvā samazina tā normālai funkcionēšanai nepieciešamo ūdens daudzumu, palielinot ūdens iztvaikošanu caur tiem, kā arī negatīvi maina purva ainavu. Darbi Palšu purvā noritēs vairāk nekā 50 hektāru platībā, pozitīvi ietekmējot vismaz 350 hektāru plašu teritoriju.
Novadgrāvju negatīvi ietekmētā purva teritorija, kurā tiks novākts apaugums
Vides eksperti novērtējuši, ka plānotie darbi nodrošinās arī labākus dzīves apstākļus teritorijā konstatētajām īpaši aizsargājamām sūnu sugām: Hellera ķīļlapei un kailajai apaļlapei, kurām svarīga pietiekami mitra vide.
Papildus purva ekosistēmas atjaunošanas darbiem Palšu purvā LVM izbūvēs vairāk nekā 2.5 km garu purva laipu ar aptuveni 6 metrus augstu skatu torni un arī skatu platformu purva vides vērošanai. Tāpat tūrisma takā būs vairāki informācijas stendi, kuros varēs iepazīt gan purva ekosistēmu, tai raksturīgos augus un dzīvniekus, gan izprast veiktos purva ekosistēmas atjaunošanas darbus. Ierīkojot tūrisma infrastruktūru, īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai taka būtu piekļūstama visām sabiedrības grupām gan no fiziskās pieejamības, gan informācijas piekļūstamības ziņā. Tūrisma infrastruktūru plānots izbūvēt pēc purva atjaunošanas darbu noslēguma, līdz 2029. gadam.
Dabas tūrisma eksperts Māris Olte, kurš Palšu purvā jau vairākus gadus rīko izzinošas ekskursijas, norāda, ka plānotā taka piesaistīs vairāk tūristu un radīs plašākas izziņas iespējas dabā gājējiem par tik unikālo purva vidi. Ņemot vērā, ka Ērgļu apkārtnē dabas taku ir visai maz, jaunais pastaigu un izziņas maršruts Palšu purvā būs sevišķi nozīmīgs tūrisma objekts.
Iesaistīto pušu informēšanas pasākumā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts Vides ienesta, kūdras izstrādāju un LVM pārstāvji, kā arī vietējie iedzīvotāji.
Daļa Palšu purva ir susināta, jo 20. gadsimta 60. gados šeit kūdras ieguves vajadzībām izrakti vairāki grāvji. Lai arī grāvju rakšana ir maz ietekmējusi Palšu purvu kā ekosistēmu un daudzi no grāvjiem purva teritorijā ir jau daļēji aizauguši, tomēr visa gada garumā tajos ir novērojama notece, pat relatīvi ilgstoša sausuma periodā vasaras mēnešos.
Neveicot hidroloģiskā režīma uzlabošanas darbus, vides eksperti ilgtermiņā paredz purva pakāpenisku nosusināšanos un aizaugšanu ar parastajām priedēm, palēnām zaudējot atklāto purva ainavu. Purvs pieskaitāms klasiskiem augstajiem jeb oligotrofiem purviem, kura ūdens krājumi papildinās tikai no atmosfēras nokrišņiem.
Purvam raksturīgā garlapu rasene – augs kukaiņēdājs
Projekts Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT" tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 7 058 824 eiro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 6 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 058 824 eiro apmērā.
Projekta laikā ar mežsaimniecības metodēm aizsargājamie purvu biotopi tiks uzlaboti kopumā septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) vismaz 1500 ha kopplatībā. Projekta vadošais partneris ir AS “Latvijas valsts meži”, projekta partneris – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas purvu atjaunošanu veiks DAP pārvaldītās teritorijās – Gaujas Nacionālajā parkā un Ķemeru Nacionālajā parkā.
