Sanāksme pulcēja 60 dalībniekus no deviņām valstīm – Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Zviedrijas un Ukrainas, turpinot pagājušā gada EUSBSR (ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam) gadskārtējā foruma darbu, kurā piedalījās vairāk nekā 600 dalībnieku no 20 valstīm. Pasākumā atklāšanas uzrunas teica EUSBSR Nacionālā koordinatore Anna Hagströma un Gotlandes gubernatore Šarlote Petri Gornicka. Sanāksmes ietvaros tika organizēts panelis "Ieskats un pieredze – Baltijas jūras reģiona perspektīva", kā arī noritēja darbs četrās paralēlajās darba grupās, kurās tika aplūkotas tādas tēmas kā ilgtspējīga enerģijas piegāde, noturīgas pārtikas sistēmas, kritisko sabiedrības funkciju noturība un noturība individuālā līmenī. Tāpat tika rīkota sesija "Ko mēs varam mācīties no Ukrainas". Visas diskusijas bija vērstas uz sabiedrības gatavības un noturības stiprināšanu, ņemot vērā mainīgo drošības situāciju Eiropā.
Inese Suija-Markova savā runā uzsvēra, ka krīzes gatavība ir ne tikai tehniska, bet dziļi cilvēciska dimensija, kas prasa drosmi pieņemt sarežģītus lēmumus ierobežotas informācijas apstākļos. Viņa atzīmēja: "Bet ikviens, kurš ir pārdzīvojis īstu krīzi, zina – tas nav tikai tehniskas dabas jautājums. Klātesošs ir arī cilvēciskais faktors". Inese Suija-Markova norādīja, ka "Un, lūk, skarba patiesība: dažreiz soļi, ko veicam, lai aizsargātu cilvēkus, var arī izjaukt viņu dzīvi", un ka krīzes pierādīja "ka pārāk ilgi gatavība tika uzskatīta par otršķirīgu uzdevumu. Tagad mēs visi redzam – tai jābūt nacionālai, reģionālai un vietējai prioritātei". Balstoties uz Vidzemes reģiona pieredzi Covid-19 pandēmijā un jūlija vētrā, viņa izcēla četrus būtiskus elementus efektīvai krīzes gatavībai: skaidra vadība un koordinācija, spēcīga sadarbība visos valdības un nozaru līmeņos, precīza, ātra un godīga informācija, kā arī drosme. Runātāja īpaši akcentēja kultūras būtisko lomu sabiedrības noturībā: "Kultūra nav greznība. Tā ir neredzamā roka, kas mūs notur kopā. Tā veido uzticēšanos. Tā veido identitāti. Tā dod cilvēkiem piederības sajūtu, mērķtiecību – īpaši nenoteiktības laikā". Gan Inese Suija-Markova, gan paneļa kolēģis Filips Reinhags uzsvēra kultūras un vietējās kopienas iesaistes nozīmi noturīgas sabiedrības veidošanā. Panelī Svante Aasbjerg Thygesen prezentēja sākotnējos rezultātus pētījumam par "Atbildību un koordināciju krīžu laikā – Covid-19 pandēmijas krīzes vadības salīdzinājums Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā", uzsverot, ka uzticēšanās starp centrālo un vietējo līmeni ir stratēģisks resurss. Suija-Markova arī kritiski vērtēja nacionālo krīžu mācību trūkumu, uzsverot: "Latvijā nav bijis valsts krīzes mācību kopš 2016. gada. Tas nav pieņemami. Mums ir nepieciešamas reālas simulācijas, tajā iesaistot reālus cilvēkus un mēģinot risināt reālas problēmas".
Šīs divu dienu garās diskusijas un kopīgi radītie dialogi nodrošināja vērtīgu platformu atziņu apmaiņai, un sanāksmes rezultāti tiks izmantoti kā ieguldījums atjauninātajā EUSBSR rīcības plānā. Inese Suija-Markova savu runu noslēdza ar spēcīgu vēstījumu: "Kad pienāks šis brīdis – un tas pienāks – cilvēki negaidīs nevainojamu izpildījumu. Viņi jautās: kurš var vadīt? Kuram var uzticēties? Kurš ir gatavs? Pārliecināsimies, ka atbilde ir – mēs esam". Šīs atziņas ir vitāli svarīgas, lai stiprinātu reģiona un visas Eiropas Savienības spēju stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.
Konteksts: EUSBSR un Vidzemes plānošanas reģiona loma
Pasākums, kurā piedalījās Inese Suija-Markova, ir daļa no plašākas sadarbības iniciatīvas – ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas (EUSBSR). Šī stratēģija ir vienošanās starp Eiropas Komisiju un Baltijas jūras valstīm, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību makroreģionālā līmenī un rast kopīgus risinājumus reģiona izaicinājumiem. EUSBSR ir trīs galvenie mērķi: saglabāt jūru, savienot reģionu un palielināt labklājību, kas tiek īstenoti, izmantojot regulāri atjauninātu rīcības plānu.
Šīs stratēģijas ietvaros Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aktīvi sadarbojas ar starptautisko organizāciju "Baltijas jūras valstu apakšreģionālā sadarbība" (Baltic Sea States Subregional Co-operation – BSSSC). BSSSC, kas izveidota 1993. gadā Norvēģijā, ir starptautisks tīkls, kas apvieno Baltijas jūras reģiona valstu reģionālās pašvaldības un pašvaldību organizācijas no Vācijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Organizācijas galvenais uzdevums ir stiprināt reģionālo sadarbību un aizstāvēt tās dalībvalstu intereses Eiropas Savienībā un citos starptautiskos forumos, veicinot politikas veidošanu, inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un pārrobežu sadarbību.
Vidzemes plānošanas reģions ir aktīvs BSSSC tīklojuma dalībnieks, kopš 2019. gada ir organizācijas valdes loceklis, un kopš 2022. gada janvāra koordinē arī Baltijas jūras reģiona Inovāciju pārneses darba grupu. Šāda cieša sadarbība nodrošina, ka reģiona pieredze un vajadzības tiek ņemtas vērā plašākos starptautiskos kontekstos, veicinot kopīgu risinājumu izstrādi Baltijas jūras reģiona noturības un labklājības stiprināšanai.
