Pasākums pulcēja dažādas ieinteresētās puses no Latvijas un Igaunijas – dronu tehnoloģiju pētniekus un attīstītājus, regulējošo institūciju un publiskās pārvaldes speciālistus, kā arī apmācību organizāciju pārstāvjus, lai plašāk diskutētu par nozares attīstības iespējām, BVLOS (ārpus tiešās redzamības) lidojumu izaicinājumiem un savstarpējās sadarbības veicināšanu.
Semināru īsi ievadīja Krišjānis Pundurs no Vidzemes plānošanas reģiona, pastāstot par to, kas līdz šim paveikts projektā “Smart Skies” – izstrādāta stratēģija dronu pakalpojumu attīstībai Valmieras novadā un Tartu turpmākajiem pieciem gadiem, noslēgts līgums ar SIA “Ģeodēzists” par dronu lidojumu veikšanu Valmieras novadā. Lidojumos paredzēts ievākt dažādus teritoriju plānošanai un apsekošanai nepieciešamos datus, veidojot gan objektu 3D modeļus, gan karšu materiālus. Savukārt projekta vadošais partneris, Tartu Zinātnes parks, kuru pārstāvēja Peeter Unt, iepazīstināja ar dronu pilotprojektu kāds Igaunijā un Tartu pilsētā iepriekš nav veikts – plānotiem dronu lidojumiem pilsētvidē ar mērķi veikt teritoriju un infrastruktūras novērošanu pašvaldības un operatīvo dienestu vajadzībām.
Dronu pilotēšanas instruktors (speckategorija.lv) Rihards Rušenieks prezentēja Eiropas Savienības regulējošos noteikumus dronu lidojumiem, uzsverot, ka dažkārt tie var šķist pārlieku sarežģīti, tādējādi radot izaicinājumus dronu operatoriem un nozarei kopumā. Sasaucoties ar semināra tēmu, īpaši tika apskatītas arī prasības dronu lidojumiem dažādās augstuma kategorijās un dažādiem speckategorijas lidojumiem pilsētvidē un ārpus tās – nepieciešamajām atļaujām, riska novērtējumiem un prasībām dronu operatoriem, kā arī rezervētās gaisa telpas noteikumiem. Viņš izcēla arī teorētiskās un praktiskās apmācības nozīmi speckategorijas lidojumiem.
Diskusiju par regulējumiem un risku novērtējumiem seminārā turpināja Ago Tominga no Tartu Universitātes, kurš stāstīja par to kā, izmantojot mobilos pozicionēšanas datus, var novērtēt cilvēku blīvumu un pārvietošanās paradumus drona lidojuma trajektorijā, tādējādi mazinot iespējamos riskus gadījumā, kad tiek pazaudēta kontrole pār dronu. Tomēr, kā norādīja Ago, ne visi mobilo sakaru operatori ir gatavi iesaistīties šajā projektā un nodrošināt pētniekus ar reāllaika datiem, bet, ja šādu platformu, kas vizualizē cilvēku blīvumu konkrētajā dienā, laikā un drona lidojuma teritorijā izdotos ieviest, tā neatsverami palīdzētu regulējumu izstrādē un lidojumu plānošanā urbānās teritorijās.
Lidojumu drošību ārpus redzamības zonas detalizēti izskaidroja Juris Grants, bezpilota gaisa kuģu drošuma nodaļas vecākais inspektors no Civilās aviācijas aģentūras. Viņš uzsvēra, ka šie lidojumi ir īpaši sarežģīti gan tehniski, gan regulatīvi, jo esošie SERA (Standardised EU Rules of the Air) noteikumi nav pielāgoti droniem, un nav pietiekamu datu par citiem gaisa telpas lietotājiem, piemēram, gaisa baloniem, helikopteriem vai lauksaimniecības droniem, kas rada sadursmju riskus. Viņš sniedza daudz tehnisku piemēru un skaidrojumu, kā BVLOS lidojumi tiek plānoti, kā arī pieminēja izaicinājumus, kas saistīti ar gaisa satiksmes datu trūkumu un nepieciešamību attīstīt jaunus regulējuma risinājumus.
Semināra noslēgumā Ivo Vaicis no Rīgas Tehniskās Universitātes iepazīstināja ar universitātes darbību dronu tehnoloģiju jomā, uzsverot, kā pētniecība tiek pārnesta praktiskajā pielietojumā un kā RTU iesaistās nozares attīstībā. Viņš pieminēja arī izaicinājumus, ar ko saskaras pētniecība – tehnoloģiju straujais attīstības temps, konkurētspēja, ne visi tehnoloģiskie sasniegumi var tikt izklāstīti plašākai publikai, nepieciešamība pēc atbilstošas izglītības studentiem, kā arī regulējumi un ierobežotās iespējas veikt testa lidojumus. Tāpat tika izcelta Dronu tehnoloģiju akadēmiskā grupa, kas ir vienota platforma, kura apvieno dažādas kompetences un sadarbības partnerus, strādājot nevis pie konkrētu dronu veidiem, bet pilnveidojot šo tehnoloģiju kopumu. Savā prezentācijā viņš piemēja arī dažādus projektus, kuros RTU iesaistās kā partneris, demonstrējot universitātes ieguldījumu inovāciju veicināšanā dronu nozarē.
Kā secināja semināra dalībnieki, tad dronu tehnoloģiju attīstība prasa ciešu sadarbību starp pētniekiem, regulatoriem, industrijas pārstāvjiem un izglītības iestādēm. Diskusijas un prezentācijas atklāja gan tehniskos un regulatīvos izaicinājumus, piemēram, BVLOS lidojumus un speckategorijas prasības, gan jaunas pieejas drošības un risku novērtēšanai, izmantojot mobilos datus un inovācijas platformas.
Šādi semināri “Smart Skies” projekta ietvaros tiek rīkoti reizi ceturksnī ar mērķi veidot kopīgu kontaktu tīklu – vienotu “dronu ekosistēmu”, – savedot kopā gan nozares uzņēmējus un pētniekus, gan pašvaldības un citus interesentus.
Par projektu
Projekts “Kopīga uz droniem balstītu pašvaldības pakalpojumu attīstība” (Smart Skies (EE-LV00141)) tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021.–2027. gadam finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir infrastruktūras novērošanas kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošana Tartu pilsētā un Valmieras novada pašvaldībā ar dronu palīdzību, balstoties uz projekta ietvaros izstrādāto kopējo risinājumu. Plašāka informācija par projektu latviešu valodā https://www.vidzeme.lv/projekti/smart-skies/pase/.
