“Mūs vieno redzējums par brīvu, drošu, ilgtspējīgu un demokrātisku Eiropu,” uzrunā pauda J.Vucāns, atzīmējot, ka pēdējo gadu desmitu laikā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir izaugusi par stabilu partnerību, kas sniedz praktiskus rezultātus. “Baltijas Asambleja un Ziemeļvalstu Padome ir strādājušas plecu pie pleca, lai šo partnerību pārvērstu konkrētā rīcībā. Kopā mēs esam risinājuši tādus jautājumus kā mūsu sabiedrību noturības stiprināšana pret dezinformāciju, enerģētiskā drošība un ilgtspēja, transporta savienojamība, kā arī stingri pauduši nelokāmu atbalstu Ukrainai,” sacīja Baltijas Asamblejas prezidents.
J.Vucāns uzsvēra, ka reģiona valstu atbalsts Ukrainai nav tikai solidaritātes apliecinājums, bet ir būtisks solis, aizstāvot noteikumos balstītu starptautisko kārtību. “Šī sadarbība pierāda, ka parlamenti, darbojoties kopā, var stiprināt ne tikai nacionālās prioritātes, bet arī mūsu reģiona kopīgo balsi Eiropas un pasaules mērogā.”
Runājot par Baltijas vienotības piemēriem, J.Vucāns izcēla elektroenerģijas tīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu, kas stiprina gan Baltijas jūras reģiona, gan visas Eiropas Savienības enerģētisko drošību. “Šis notikums ir spēcīgs reģionālās solidaritātes simbols. Tas parāda, ka, rīkojoties kopā, mēs spējam panākt to, kas agrāk šķita neiespējams,” pauda Baltijas Asamblejas prezidents.
Sesijas darba kārtībā bija ar reģiona drošības un aizsardzības stiprināšanu saistīti jautājumi. Tāpat sesijas dalībnieki sprieda par demokrātijas un kopīgo vērtību aizsardzību, tostarp stiprinot iedzīvotāju noturību. Sesijas dalībniekus uzrunāja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), savukārt Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk) klātesošos uzrunāja attālināti.
Informācija par Baltijas Asambleju:
Baltijas Asambleja (BA) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
