Konferences atklāšanas uzrunas teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš, savukārt tematiskajā uzrunas dialogā piedalījās ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovardus.
Konferences programma aptvēra visu enerģētikas ciklu – no globālās politikas līdz vietējo kopienu iesaistei. Tika iezīmēta arī Baltijas reģiona nākotnes ceļa karte pēc vēsturiskās energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropas enerģijas tīklu.
Ministrs Kaspars Melnis uzsvēra: “Enerģijas pieejamība, ilgtspēja un konkurētspēja ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr būtiskākais ir mūsu enerģētiskās drošības jautājums, jo pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, Baltijas valstis spēja nodrošināt tik sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, ka lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģiona līmenī, lai visas Baltijas valstis arī turpmāk kopā veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, veidojot bāzi zemam elektroenerģijas cenu līmenim un piesaistot investīcijas tautsaimniecībai.”
Globālās enerģētikas ievada dialogā tika sniegts ieskats Eiropas, Amerikas Savienoto Valstu un globālo enerģētikas ceļu drošības un pieejamības uzlabošanai. Turpmākajās diskusijās eksperti apsprieda efektīvus ražošanas un patēriņa risinājumus pieaugoša pieprasījuma apstākļos, kā arī padziļināti izvērtēja investīciju piesaisti un enerģētikas stratēģiju ekonomisko ietekmi. Īpaša uzmanība tika veltīta sabiedrības lomai un risinājumu meklēšanai vietējo kopienu pretestības mazināšanā un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā.
“Šodienas globālā enerģētika ir sarežģītāka nekā jebkad agrāk, izvirzot mums dubultu izaicinājumu – garantēt energoapgādes drošību un pieejamību, vienlaikus paātrinot pāreju uz ilgtspējīgu nākotni. Neviena valsts vai nozare šos izaicinājumus nevar pārvarēt vienatnē, tāpēc savstarpēja komunikācija un atbalsts ir kļuvuši par prioritāti. Atzīmējot pirmo gadu kopš Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropu, mēs redzam izcilu piemēru tam, kā, neskatoties uz tehnoloģiskiem un politiskiem šķēršļiem, kopīga rīcība sniedz reālus rezultātus,” atklāšanas runā uzsvēra PEP LNK prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova.
Konferences noslēdzošajā sesijā Baltijas valstu atbildīgie ministri diskutēja par reģiona nākotnes soļiem un nepieciešamajiem risinājumiem ciešākai politikas plānošanai un mijiedarbībai. Tāpat diskusijas ietvaros tika parakstīts kopīgais Baltijas valstu paziņojums, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim, Igaunijas enerģētikas un vides ministram Andresam Sutam un Lietuvas enerģētikas ministram Žigimantam Vaičiūnam vienojoties par ciešāku nacionālo enerģētikas politiku mijiedarbību un rīcības koordināciju, pārredzamību un ilgtermiņa nacionālo stratēģiju saskaņošanu.
Tā galvenās apņemšanās ietver sadarbību četros virzienos: enerģijas stratēģiju saskaņošana, lai nacionālie plāni papildinātu reģionālo drošību, atjaunojamā enerģija, veicinot kopīgu pieeju jaudu integrācijai un sistēmu elastības uzlabošanai. Tāpat memorandā tiek izcelta sistēmu plānošana – vienota izpratne par tirgus attīstību un nepieciešamajām investīcijām infrastruktūrā, kā arī analītiskā sadarbība, kas paredz aktīvu datu apmaiņu un kopīgu situācijas analīzi.
Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš: "Enerģētiskā noturība kļūst patiesi redzama tad, kad saskaramies ar ekstremāliem apstākļiem – tikai tad mēs pa īstam apzināmies, cik tā ir būtiska sabiedrības pastāvēšanai. Šī nav tikai tehnoloģiska pāreja, tā ir sistēmiska maiņa, kas jāvada ļoti rūpīgi un pārdomāti. Savukārt universitātēm ir atbildība sniegt savu ieguldījumu ilgtermiņa enerģētikas risinājumos, kas kalpos nākamajām paaudzēm."
Savukārt Iberdrola grupas globālais inovāciju, vides un kvalitātes direktors, Pasaules Enerģētikas padomes Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Augustīns Delgado Martins savā uzrunā uzsvēra: "Enerģētika vairs nav tikai ekonomisks vai tehnisks jautājums — tā arvien vairāk kļūst par stratēģisku, politisku un sociālu prioritāti. Nenoteiktības pilnā pasaulē progress ir atkarīgs no rīcībspējīgas tālredzības, elastīgas politikas un nepārtrauktas sadarbības. Resursu daudzveidība nav mūsu vājums — tā ir mūsu lielākā priekšrocība un spēks, veidojot rītdienas enerģētikas nākotni."
Pasākumu organizēja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālā komiteja sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Universitāti.
Konferences ierakstu ir iespējams vērot:
Ar latviešu subtitriem: https://youtube.com/live/YQX275wWnd8.
Angļu (oriģinālā) valodā: https://youtube.com/live/WrgIJx2gGzo.
Pateicība par ieguldījumu enerģētikas konferences atbalstītājiem: Latvijas Universitātei, AS “Latvenergo”, Klimata un enerģētikas ministrijai, AS "Augstsprieguma tīkls", Elektroenerģijas pētniecības institūtam (Electric Power Research Institute (EPRI), “Electric Power Engineers”, “Schwenk Latvia”, Ziemeļvalstu ministru padomes birojam Latvijā, Lielbritānijas vēstniecībai Rīgā, Konrāda Adenauera fondam.
Par saturisko un informatīvo atbalstu pateicība: DELFI, LETA, žurnālam “IR”, “The Baltic Times”, ReTV, “Dienas Bizness”, Jauns.lv, “Visegrad Insight”, “Przegląd Bałtycki”, “Estonian World”, “NewsRoom In”, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei un Rīgas Tehniskajai koledžai.
