Tikšanās mērķis bija izvērtēt līdzšinējo nacionālā līmeņa atbalstu plānošanas reģionam un pašvaldībām, analizēt Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteiktos principus, rīcības virzienus un īstenošanas nosacījumus, kā arī to atbilstību teritoriju vajadzībām. Diskusijas laikā tika apkopota pašvaldību pieredze par atbalsta instrumentu efektivitāti uzņēmējdarbības attīstības, pakalpojumu pieejamības un iedzīvotāju labklājības veicināšanā, kā arī formulēti priekšlikumi reģionālās politikas pilnveidei nākamajam plānošanas periodam pēc 2027. gada. Diskusijā piedalījās gan pašvaldību lēmējvara – vadītāji, gan arī speciālisti.
Pasākumu vadīja piesaistītā pētniece Dr.sc.soc.cand. Līga Brasliņa, kura ievadā prezentēja būtiskākos attīstības rādītājus un tendences Vidzemē.
Vidzemes plānošanas reģions raksturojams kā plaša teritorija ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur ekonomikas struktūrā nozīmīga loma ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Dominē mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodrošina būtisku nodarbinātības daļu un veido vietējās uzņēmējdarbības pamatu. Tie uzrāda stabilus darbības rādītājus, tomēr jaunu uzņēmumu veidošanās tempi ir lēni, un ekonomiskā aktivitāte koncentrējas lielākajos centros, kamēr pierobežas teritorijās attīstības tempi ir lēnāki. Ieguldījumi pārsvarā vērsti uz pamatfunkciju nodrošināšanu un publiskās infrastruktūras izveidi vai uzlabojumiem, savukārt atbalsts inovācijām un augstākas pievienotās vērtības jomām ir ierobežots.
Secināms, ka reģiona attīstību ietekmē ilgtermiņa demogrāfiskās tendences – iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās. Vienlaikus vairākās pašvaldībās saglabājas pozitīva migrācijas bilance, kas apliecina atšķirīgu teritoriju dinamiku un vietas piesaistes faktoru nozīmi. Augstākas pievienotās vērtības nozaru īpatsvars reģionā veidojas pakāpeniski, savukārt pāreju uz viedās specializācijas jomām ietekmē demogrāfiskie un ekonomiskie nosacījumi.
Vidzeme ir arī nozīmīga Latvijas un Eiropas Savienības pierobežas teritorija. Tas piešķir papildu stratēģisko nozīmi drošības, iedzīvotāju noturības un ilgtspējīgas teritorijas attīstības jautājumiem. Pašvaldības uzsver mūsdienīga mājokļu fonda nozīmi speciālistu piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī nepieciešamību pēc elastīgākiem un prognozējamiem atbalsta mehānismiem reģionālās infrastruktūras attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka efektīvai plānošanai un uzraudzībai nepieciešami savlaicīgi un pietiekami detalizēti dati, taču šobrīd pieejamā informācija atsevišķos gadījumos ir novecojusi un tādējādi ierobežoti izmantojama stratēģisku lēmumu pieņemšanai. Tāpat tika uzsvērta datu fragmentācija starp institūcijām un ierobežota indikatoru pieejamība, tostarp par pakalpojumu pieejamību, mobilitāti un vides kvalitāti. Dalībnieki norādīja arī uz ciešākas sadarbības nozīmi gan plānošanas procesā, gan atbalsta programmu īstenošanā, kā arī uz nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgu un savlaicīgu datu un informācijas pieejamību reģionālajā līmenī.
Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, uzsvēra kopīgas izpratnes nozīmi par reģiona attīstības virzieniem:
“Vidzemes attīstības nākotne balstās mūsu spējā pārvērst datus par lēmumiem un idejas par rīcību – šodien mēs veidojam šo pāreju kopā.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzina, ka diskusijā paustās atziņas tiks izmantotas, sagatavojot Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam vidusposma izvērtējumu un plānojot nākamā perioda atbalsta instrumentu pilnveidi. Ministrija īpaši uzsvēra lokālā skatījuma un praktiskās pieredzes nozīmi politikas veidošanas procesā.
Diskusijā gūtās atziņas tiks izmantotas ne tikai reģionālās attīstības pamatnostādņu, bet arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu pilnveidē, tostarp darbā pie VPR attīstības programmas uzraudzības ietvara. Vidzemes plānošanas reģions šobrīd pilnveido attīstības programmas uzraudzības ietvaru, lai nodrošinātu sistemātisku un regulāri aktualizētu sociālekonomisko datu izmantošanu un savlaicīgu iespējamo attīstības virzienu izvērtēšanu. Aktivitātes tiek īstenotas ar Eiropas Savienības finansētā projekta PoliRuralPlus atbalstu.
