Inese Suija-Markova, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, prezidentūru pārņēma no Vernera Švarca, Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas Eiropas lietu ministra.
Prezidentūras pārņemšana apliecina Latvijas un Baltijas valstu pieaugošo lomu reģionālajā sadarbībā, spēju uzņemties līderību Eiropas mērogā un Vidzemes gatavību kļūt par centrālo platformu Baltijas jūras reģionā, stiprinot sadarbību drošības, inovāciju, transporta, reģionālās attīstības un sabiedrības noturības jomās.
Baltijas jūras valstis vieno kopīga vēsture, ģeogrāfiskā tuvība un gadsimtiem ilga reģionālā sadarbība. Baltijas jūras reģions ir nozīmīga ekonomiskā, politiskā un kultūras telpa, kuras spēks balstās solidaritātē un kopīgā rīcībā. Šobrīd, ņemot vērā arvien pieaugošos drošības riskus, ko rada Krievijas izvērstais hibrīdkarš un agresīvā ģeopolitika, sadarbība šajā reģionā kļūst vēl būtiskāka.
“Vidzeme atrodas Eiropas Savienības austrumu pierobežā, un mēs labi zinām, ko nozīmē noturība – ne tikai drošības un infrastruktūras ziņā, bet arī mūsu kopienās, kultūrā un cilvēkos,” uzrunā sacīja Inese Suija-Markova, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja. “Mēs esam gatavi uzņemties atbildību un stiprināt sadarbību starp reģioniem, paaudzēm, institūcijām un nozarēm. Tieši sadarbība ir mūsu reģiona lielākais spēks un vienīgā stratēģija ilgstoša miera un attīstības nodrošināšanai,” uzsvēra I. Suija-Markova.
Prezidentūras pārņemšana notika BSSSC Pilsētu un reģionu dienas ietvaros, kas šogad tika organizēta ar virstēmu “Sadarbība Baltijas jūras reģionā: nojaucot robežas starp nozarēm.”
Diskusijā par drošības un noturības jautājumiem Baltijas jūras reģionā Inese Suija-Markova uzsvēra sadarbības nozīmi un reģionu lomu kopīgās drošības stiprināšanā. “Baltijas jūras reģionā darbojas daudz un dažādi sadarbības tīkli, kurus vieno kopīgi izaicinājumi. Gadu gaitā mēs esam viens otru stiprinājuši, daloties zināšanās un pieredzē jomās, kas ir būtiskas reģiona ilgtspējīgai attīstībai. Dalība šādā tīklā Vidzemei nozīmē piekļuvi zināšanām, partnerībām un inovācijām, ko darbojoties atsevišķi būtu grūti panākt. Tajā pašā laikā tā ir arī solidaritātes izpausme — apliecinājums tam, ka pat mazāki reģioni var būt nozīmīgi spēlētāji, veidojot stiprāku un noturīgāku Baltijas jūras telpu. Strādājot kopā pāri reģionu un valstu robežām un sadarbojoties dažādās nozarēs, mēs stiprinām uzticēšanos — un tieši savstarpējā uzticēšanās ir patiesais drošības pamats” sacīja I. Suija-Markova.
Viņa arī uzsvēra, ka drošība vairs nav tikai militārs jēdziens – tā ietver arī ekonomiskos, sociālos, digitālos un vides aspektus. “Tikai stiprinot šīs jomas kopā, iespējams nodrošināt patiesu noturību,” norādīja I.Suija-Markova, piebilstot, ka arī kultūra un izglītība ir būtiska drošības sistēmas daļa, kas veido piederības sajūtu un stiprina sabiedrības spēju rīkoties vienoti.
Prezidentūras statuss BSSSC organizācijā dod Vidzemei iespēju pārstāvēt Latvijas reģionu intereses Eiropas līmenī, veidot un stiprināt starptautiskās partnerības un veicināt pieredzes apmaiņu. Tas ļauj Latvijai būt aktīvai reģionālās politikas veidotājai Baltijas jūras telpā, vienlaikus stiprinot atpazīstamību un ietekmi Eiropas Savienībā. Prezidentūras loma nozīmē arī atbildību – koordinēt sadarbību starp reģioniem un sekmēt kopīgu, ilgtspējīgu un drošu attīstību visā Baltijas jūras reģionā.
2026. gada sākumā, uzsākot Vidzemes plānošanas reģiona prezidentūru, BSSSC valde, kuras sastāvā ir pārstāvji no visām dalībvalstīm, tostarp kopš 2019. gada arī Vidzemes plānošanas reģions, noteiks prioritātes un politiskās darbības virzienus nākamajiem diviem gadiem. Darba plāns tiks balstīts uz nacionālo platformu, tostarp dalībvalstu reģionu priekšlikumiem un aktuālajiem politikas jautājumiem gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienībā.
BSSSC ir politisks tīkls, kas dibināts 1993. gadā Stavangerā, Norvēģijā, un apvieno reģionālās pārvaldes institūcijas no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm – Dānijas, Vācijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Tīkla mērķis ir veicināt reģionu sadarbību, pārstāvēt reģionu intereses nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī stiprināt ilgtspējīgu un drošu attīstību Baltijas jūras reģionā.
