SVF konsultācijas notika šī gada maijā un aptvēra tikšanās ar Eiropas Komisiju, ECB un citām institūcijām. SVF prognozē 1,2% izaugsmi eirozonā un inflācijas mazināšanos, uzsverot reformu nepieciešamību fiskālās telpas nodrošināšanai, kā arī strukturālo pārmaiņu nozīmi nodokļu politikā, kapitāla tirgos un darbaspēka mobilitātē.
Paplašinātajā Eirogrupas sanāksmē tiek apspriests digitālā eiro izstrādes progress. Pašlaik norisinās projekta sagatavošanās fāze un turpinās diskusijas ES Padomē par digitālā eiro tiesisko ietvaru. Latvija atbalsta ātru progresu digitālā eiro projekta ieviešanā un uzsver ieguvumus ES autonomijai, maksājumu sistēmu noturībai, konkurencei un inovāciju veicināšanai.
ES Padomē vēl notiek diskusijas par vairākiem aspektiem, tostarp kompensācijas modeli par digitālā eiro izplatīšanu, tā turēšanas limitiem, kā arī nepieciešamību līdztekus stiprināt skaidras naudas pieejamību un tās izmantošanu norēķiniem. Diskusijās Latvija īpaši uzsver digitālā eiro noturības aspektus, kas ļautu nodrošināt maksājumu sistēmu darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās.
ECOFIN sanāksmē Polijas prezidentūra prezentēs ministriem sasniegto progresu diskusijās par Muitas savienības reformas pakotni. Tā ir vērienīgākā reforma kopš Muitas savienības izveides 1968. gadā.
Reformas mērķis ir stiprināt muitas spēju reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem – e-komerciju, globālajām piegādes ķēdēm un sabiedrības drošības un ilgtspējas prasībām. Reforma paredz izveidot ES Muitas datu centru un ES Muitas dienestu. Latvijas prioritātes ietver centralizētu datu pārvaldību, skaidras ES un dalībvalstu kompetences robežas, līdzsvarotu e-komercijas režīmu un praktiski piemērojamu regulējumu.
Latvija novērtē sasniegto progresu darbā pie Muitas savienības reformas pakotnes. Latvija cer uz šīs reformas strauju tālāko virzību trialoga sarunām ar Eiropas Parlamentu, lai pēc iespējas drīzākā laikā tiktu panākta provizoriska vienošanās un reforma tiktu pieņemta.
Sanāksmes laikā plānotas diskusijas arī par finanšu pakalpojumu regulējuma vienkāršošanu, ekonomisko ietekmi no kara Ukrainā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, enerģijas cenu jautājumiem, kā arī 2025. gada Eiropas semestra un ekonomikas atveseļošanas jautājumiem.
