2025. gada 21. janvārī Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Latvijas FSP1 - jaunu vidēja termiņa plānošanas dokumentu. Attiecīgi 2026. gadā Latvija sagatavo jau otro FSP Progresa ziņojumu.
Progresa ziņojuma izstrāde izriet no jaunā ES ekonomikas pārvaldības regulējuma, savukārt, likums par budžetu un finanšu vadību nosaka termiņu šī ziņojuma iesniegšanai Saeimai – tas jāizdara līdz 15. aprīlim, savukārt, saskaņā ar ES Regulu 2024/1263 - Eiropas Komisijai līdz 30. aprīlim.
Progresa ziņojums ir ikgadējs dokuments un tam ir divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, informēt par FSP ietvaros uzņemto fiskālo saistību izpildi un progresu strukturālo reformu un investīciju īstenošanā. Otrkārt, sniegt aktuālās makroekonomiskās un fiskālās prognozes, kā arī novērtējumu par pieejamo fiskālo telpu, kas kalpo par pamatu lēmumiem par valsts budžeta prioritātēm.
FM atgādina, ka vidēja termiņa budžeta ietvara periods pagarināts par vienu gadu un turpmāk tas tiks veidots četriem gadiem, salāgojot to ar FSP. Līdz ar to Progresa ziņojums ietver informāciju par makroekonomiskās attīstības scenāriju un fiskālajām prognozēm 2027.-2030. gadam. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2027.-2030. gadam apstiprināja Latvijas neatkarīgā fiskālā institūcija - Fiskālās disciplīnas padome.
Pēc divu gadu stagnācijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā ir atjaunojusies - IKP pieauga par 2,1%. Izaugsmi galvenokārt veicināja spēcīgais investīciju pieaugums, ko sekmēja straujāka ES fondu projektu īstenošana un uzņēmumu kreditēšanas aktivizēšanās. Vienlaikus vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā pēc FM novērtējuma sasniedza 2,4% no IKP2, pieaugot salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenokārt tas ir saistīts ar lielāku finansējumu sociālajam atbalstam un aizsardzībai, kā arī intensīvākām investīcijām ES fondu projektu īstenošanā. Tajā pašā laikā tas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks, nekā prognozēts pagājušā gada augustā.
FM šā gada februārī sagatavotais makroekonomiskās attīstības bāzes scenārijs paredz Latvijas ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos līdz 2,6% 2026. gadā, tai saglabājoties līdzīgā līmenī arī turpmākajos gados. Izaugsmi veicinās investīciju pieaugums, īpaši ES fondu investīciju apguve, kā arī privātā patēriņa pieaugums un straujāka eksporta izaugsme.
Atbilstoši šim scenārijam, inflācija 2026. gadā prognozēta 2,9% apmērā – nedaudz zemāka, nekā 2025. gadā, tomēr joprojām salīdzinoši augstā līmenī. To ietekmēs pārtikas cenu dinamika, izmaiņas energoresursu un siltumenerģijas cenās, kā arī pastāvīgi augošās darbaspēka izmaksas. 2027. gadā inflācijas pazemināsies līdz 2,6%, pēc tam cenu pieaugums stabilizēsies 2,3% apmērā.
2026. gada vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 3% no IKP, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks salīdzinot ar 2025. gada decembrī apstiprināto likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. Pie nemainīgas politikas, t.i. arī ņemot vērā līdz 2026. gada 11. martam pieņemtos lēmumus, kā arī grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 28. martā, vispārējās valdības budžetā tiek prognozēts deficīts 2027. gadā 4,0% no IKP, 2028. gadā 5,1% no IKP, 2029. gadā 4,2% no IKP un 2030. gadā 3,4% no IKP. Augstāku deficītu salīdzinājumā ar iepriekš plānoto galvenokārt nosaka papildu izdevumi valsts aizsardzībai. Nemainīgas politikas scenārijā tiek prognozēts, ka vispārējās valdības nodokļu ieņēmumi vidējā termiņā nepieaugs tik strauji kā nominālais IKP, jo atsevišķi terminēti pasākumi vairs nebūs spēkā - 2028. gadā no bankām vairs netiks saņemtas solidaritātes iemaksas, un 2029. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme fondēto pensiju shēmā atgriezīsies 6% apmērā.
Vidējā termiņā deficītam saglabājoties virs 3% no IKP, Latvija var atkāpties no fiskālās trajektorijas par 1,5% no IKP laika periodā no 2025. līdz 2028. gadam, ja papildu izdevumi tiek novirzīti aizsardzības spēju stiprināšanai, jo šajā periodā ir spēkā valsts izņēmuma klauzula3.
Atbilstoši aktuālajām prognozēm 2027.-2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa ir pozitīva 2027. gadā 80,3 milj. eiro, bet turpmākajos gados negatīva - 2028. gadā -153,3 milj. eiro, 2029. gadā -191,1 milj. eiro un 2030. gadā -883,5 milj. eiro. Rudenī Ministru kabinetā tiks izskatītas aktualizētas makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins, bet jau šobrīd iezīmējas, ka budžeta sagatavošanas procesā būs nepieciešami lēmumi par ieņēmumu palielināšanas vai izdevumu samazināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu fiskālo līdzsvaru.
Progresa ziņojuma strukturālajā daļā sniegta EM apkopotā informācija par strukturālo reformu un investīciju progresu, kas vērstas uz ES Padomes rekomendāciju izpildi un ES kopīgo prioritāšu ieviešanu.
1 ES Padomes ieteikums ar ko apstiprina Latvijas vidējā termiņa FSP.
2 Valdības deficīta un parāda notifikācijas ietvaros Eurostat publicēs oficiālos datus 2026. gada 22. aprīlī.
3 ES Padomes lēmums pieejams ES Padomes tīmekļa vietnē.
