Ziņojumā sniegta analīze par situāciju Latvijā, novērtēts valsts progress un labās prakses piemēri par ziņojumā izvirzītajām tēmām. Ziņojumā ir iekļautas 17 rekomendācijas, no kurām divas ir izceltas kā prioritāras ieviešanai nākamo divu gadu laikā:
- izveidot valsts mēroga uzraudzības sistēmu rasistiskiem un pret LGBTI vērstiem incidentiem skolās;
- izveidot starpinstitūciju darba grupu naida runas un naida noziegumu, jo īpaši pret etniskajām un LGBTI kopienām, uzraudzībai.
Komisija norāda uz nepieciešamību efektīvai datu vākšanai un attiecīgu rīcību iepriekš minētajās jomās, kurām, Komisijas ieskatā, joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Komisija aicina nodrošināt, ka skolotājiem sniegtās vadlīnijas un citus ētikas un pilsoniskās audzināšanas mācību materiālos nebūtu norāžu, kas varētu sekmēt aizspriedumus, stereotipus vai diskrimināciju, vai kas varētu būt par pamatu diskriminējoša satura ieviešanai mācībās saistībā ar LGBTI līdztiesību skolās.
Komisija atzinīgi vērtē to, ka vairāk nekā 60 Latvijas skolas ir iesaistījušās programmā, lai novērstu sistemātisks vardarbības (bullying) problēmu skolās.
Attiecībā uz migrāciju Komisija uzsver, ka migrantiem ir jābūt iespējai piekļūt nepieciešamiem pakalpojumiem (veselības aprūpei, izglītībai, mājoklim, sociālai un juridiskai palīdzībai), nosakot aizliegumu šo pakalpojumu sniedzējiem ziņot par šīm personām imigrācijas iestādēm. Komisija aicināja nepieļaut humānās palīdzības migrantiem kriminalizāciju. Vienlaikus tiek pozitīvi novērtēti Latvijas centieni uzlabot latviešu valodas apmācību pieejamību, lai apmierinātu pieprasījumu un nodrošinātu migrantu sociālo iekļaušanu.
Komisija norāda, ka nav pieejama informācija par interseksuālu personu situāciju Latvijā un tiek rekomendēts veikt neatkarīgu valsts līmeņa pētījumu par interseksuālām personām, lai noskaidrotu viņu situāciju valstī un nodrošinātu viņu vajadzības.
Ziņojumā minēts, ka neskatoties uz jauno partnerības likumu, kas attiecas arī uz viendzimuma pāriem, tomēr neatrisināti saglabājas tādi svarīgi jautājumi kā mantojuma tiesības, ģimenes atzīšana un dzimuma juridiskā atzīšana.
Latvijas valdība 2025. gada maijā iesniedza Komisijai apsvērumus, skaidrojot valsts nostāju par ziņojumā paustajiem novērojumiem un rekomendācijām.
Pilns ziņojuma teksts un valdības apsvērumi ir publicēti Komisijas mājas lapā: https://www.coe.int/en/web/european-commission-against-racism-and-intolerance/latvia.
Informācijai
- Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) tika izveidota 1994. gadā un ir unikāla ekspertu institūcija, kas cīnās ar rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un neiecietības pieaugošajām problēmām, kas apdraud cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības Eiropā. Komisiju veido Eiropas Padomes dalībvalstu nominēti 46 neatkarīgi eksperti, kas savu darbu veic, balstoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās papildprotokolu normām.
- Komisija regulāri sagatavo periodiskos ziņojumus par visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, un dalībvalsts pienākums ir uzturēt regulāru dialogu ar Komisiju. Katrs uzraudzības cikls aptver piecus gadus, un sestā uzraudzības cikla galvenās tēmas, kas ir kopīgas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, ir: efektīva vienlīdzība un piekļuve tiesībām, naida runas un naida motivētas vardarbības izskaušana, integrācija un iekļaušana.
- Sestais uzraudzības cikls Latvijā tika uzsākts 2018. gada nogalē, un Komisijas sagatavotais Ziņojums aptver laika posmu līdz 2024. gada 20. novembrim. Ziņojums tika sagatavots, balstoties uz informāciju, kas iegūta Komisijas delegācijas vizītes laikā Latvijā 2024. gada 11.–14. jūnijā.
