Trešdien ar 507 balsīm par, 77 balsīm pret un 45 deputātiem atturoties pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir satricinājis mieru un stabilitāti Eiropā un radījis nopietnu globālās drošības apdraudējumu. Tajā uzsvērts, ka Krievija joprojām ir visnozīmīgākais un tiešākais drauds Eiropas drošībai. Deputāti uzsver, ka tikai Krievija ir atbildīga par savu agresijas karu un ka Krievijas spēki un amatpersonas nedrīkst palikt nesodīti par cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Viņi arī pauž dziļu sašutumu par Krievijas brutālajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un neselektīvajiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai un uzsver, ka sistemātiska un apzināta vēršanās pret civiliedzīvotājiem un jo īpaši bērnu deportācija var tikt uzskatīta par Maskavas īstenotu genocīda stratēģiju.
Vairāk nekā 70 000 bezvēsts pazudušu ukraiņu
Upuru skaitam katru dienu pieaugot, rezolūcijā norādīts, ka Krievija joprojām pastrādā kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Saskaņā ar Ukrainas iestāžu sniegto informāciju pašlaik Krievijā un uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās ir aizturēti aptuveni 16 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, lai gan patiesie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki. Deputāti arī uzsver, ka vairāk nekā 70 000 ukraiņu, tostarp civiliedzīvotāji, bērni un militārpersonas, tiek oficiāli uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Viņi stingri nosoda Krievijas spēku veikto Ukrainas karagūstekņu nogalināšanu, norādot, ka tas ir kara noziegums un smags Ženēvas konvenciju pārkāpums. Deputāti arī pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas uzsākto izmeklēšanu par Krievijas izdarītajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un atzinīgi vērtē neseno Eiropas Padomes un Ukrainas nolīgumu par Īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi.
Krievija jāpakļauj spiedienam, lai tā izbeigtu agresijas karu
Norādot, ka visi, kas ir atbildīgi par Ukrainā izdarītajiem kara noziegumiem, ir jāsauc pie atbildības, EP deputāti arī mudina Krieviju nekavējoties piekrist īstenot visaptverošu karagūstekņu apmaiņu pēc principa „visi pret visiem”. Deptuāti uzskata, ka ES un līdzīgi domājošiem partneriem ir jāpiemēro ievērojami efektīvāki militārie, ekonomiskie, politiskie un diplomātiskie centieni un pasākumi, lai piespiestu Krieviju izbeigt savu agresijas karu, šo procesu uzsākot ar ilgstoša pamiera nodibināšanu. Viņi arī mudina konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un tos izmantot Ukrainas atbalstam. Deputāti norāda, ka ir pieejami dažādi juridiski ceļi, kā to panākt, un ka nerīkošanās ir neattaisnojama Eiropas valdību kļūda.
