DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Noskaidroti uzvarētāji studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā par starptautiskajiem izglītības pētījumiem

Publicitātes foto.

Šodien, 18. jūnijā, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde sveica uzvarētājus zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Darbi konkursam bija iesniedzami divos starptautisko izglītības pētījumu virzienos – datu izmantošana un pētījumu rezultātu komunikācija un ieviešana.

Konkursa mērķis bija veicināt augstskolu studentu interesi par starptautiskajiem izglītības pētījumiem (piemēram, OECD PISA, TALIS, ICCS u. c.) un to rezultātiem, veicināt studentu pētnieciskās domas attīstību un rosināt diskusiju par izglītības attīstības jautājumiem. Konkursam pieteiktajā darbā bija jāapskata kāda aktuāla ar Latvijas izglītības sistēmas jautājumiem saistīta tēma, nozīmīga izglītības sistēmas teorijas, rīcībpolitikas vai prakses problēma un jāpiedāvā iespējamie problēmas risinājumi.

Balvas ieguva studenti:

  • 1. vieta datu izmantošanas virzienā – Latvijas Universitātes studente Patrīcija Preisa ar darbu “Empīriskās ticamības metodes izmantošana tieksmes rādītāja saskaņošanas algoritmā kauzālo efektu novērtēšanai”.
  • 1. vieta rezultātu komunikācijas un ieviešanas virzienā – Rīgas Stradiņa universitātes studente Rita Aveņina ar darbu “Multimediālais stāsts ‘Runāsim latviski!’ Speciālās izglītības skolotāju pieredze”.
  • Grand Prix – Latvijas Universitātes studente Diāna Antužāne par darbu “Empīriskās ticamības metodes lietojums instrumentālo mainīgo regresijā skolēnu matemātikas zināšanu kauzālajā analīzē”.

Darbi tika vērtēti trīs kategorijās, un katrā no tām konkursa komisija noteica uzvarētājus. Pirmās vietas ieguvējs datu izmantošanas virzienā un pirmās vietas ieguvējs pētījumu rezultātu komunikācijas un ieviešanas virzienā – katrs saņēma 1 250 eiro naudas balvu, savukārt Grand Prix balvas ieguvējam tika piešķirta 1 500 eiro balva un iespēja piedalīties starptautiskā konferencē Eiropā.

Konkurss apliecināja, ka Latvijas studenti ir spējīgi izmantot datus un pētījumu rezultātus, lai profesionāli risinātu sabiedrībā aktuālus izglītības jautājumus, kā arī sniegtu priekšlikumus un dažādus rīkus un risinājumus izglītības politikas uzlabošanai.

“Studentu darbi apliecina, ka jaunie pētnieki ir gatavi ne tikai analizēt sarežģītus datus, bet arī ietekmēt izglītības nākotni. Viņu skatījums ir vērtīgs ieguldījums gan akadēmiskajā vidē, gan politikas veidošanā,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.

Konkursā piedalījās studenti no vairākām Latvijas augstskolām, parādot augstu zinātniskās pētniecības kultūru, datu analīzes prasmes un spēju sasaistīt pētījumu rezultātus ar praktiskiem risinājumiem.

“Pētījumi iedalāmi divos veidos – tādi, kas vērtīgu analīzi pamato ar starptautisko pētījumu datiem, un tādi, kas strādā ar datiem tiešā veidā. Pozitīvi, ka abos gadījumos tas darīts ar zinātniski korektu pieeju. Personīgi vēlos izcelt darbus, kuros bija precīzs matemātiskais darbs ar datiem – šāda veida pētniecība ļoti labi varētu palīdzēt, plānojot politiku nozarē,” vērtē vecākais datu zinātnieks un vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Ģirts Zāģeris.

Papildu informācija par uzvarētājiem un viņu akadēmiskie darbi no 30. jūnija būs pieejami IZM tīmekļvietnē. Konkurss tika īstenots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI