Šogad RTU maģistra diplomu un arhitekta kvalifikāciju saņems 36 jaunie arhitekti. «Mēs meklējam līdzsvaru starp esošās vides saglabāšanu un jaunas telpas radīšanu. Arhitektūra mūsu diplomprojektos kļūst par cilvēka, viņa apkārtnes un laika vienojošo elementu. Arhitektu – un turpmāk arī mūsu – atbildība ir aktualizēt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus, kritiski izvērtēt ierasto un radīt jaunus, pārdomātus risinājumus,» tā savu veikumu izstādes katalogā raksturo diplomandi.
Viņi radījuši piedāvājumus kultūras mantojuma integrēšanai mūsdienu pilsētvidē, pielāgojuši vēsturiskās ēkas un teritorijas jaunām funkcijām, ievērojuši ilgtspējas principus un meklējuši iespējas maksimāli saudzīgi izmantot pieejamos resursus. Piemēram, Veronika Marija Kareva diplomprojektā piedāvā pārveidot bijušo kartupeļu cietes rūpnīcu «Stērķeles fabrika» Talsos par daudzfunkcionālu kultūras telpu. Autore ir saglabājusi vēsturiskās fabrikas ēkas kodolu – velvētos griestus, betona baļļu un skursteni – un papildinājusi to, piedāvājot vidi mūsdienīgam restorāna, viesnīcas, darba zonu un pasākumu telpām, tādējādi atjaunojot fabrikas garu un radot Talsos jaunu publisku vietu ar reģionālu nozīmi.
Globālo krīžu, klimata pārmaiņu, dabas katastrofu un militāro draudu pieaugums ir aktualizējis nepieciešamību izglītot sabiedrību par nepieciešamo rīcību ārkārtas situācijās un uzlabot arī tam nepieciešamo infrastruktūru. Karlīna Līna Sproģe pētījusi civilās aizsardzības arhitektūras piemērus un attīstības tendences dažādās valstīs un radījusi priekšlikumu ārkārtas situāciju sagatavotības un drošības izglītības centra izveidei bijušajā PSRS militārās infrastruktūras kompleksā — Tērvetes kodolraķešu bāzes zonā. Autores piedāvātā inovatīvā telpu programma apvieno simulāciju un praktisko mācību zonas, izglītojošās ekspozīcijas, muzeja un atpūtas funkcijas, kā arī kafejnīcu, viesnīcu un ārtelpu aktivitātes.
Savukārt Raimonds Mateiko un Jānis Rapa piedāvā divus dažādus risinājumus Rīgas Centrāltirgus attīstībai. Apzinoties, ka tuvākajā nākotnē svarīgs arhitektu uzdevums būs projektēt tādas ēkas, kas ir noturīgas pret klimatiskajiem apstākļiem, R. Mateiko pētījis ēku pielāgošanas iespējas klimata izmaiņām Latvijā un to, vai būvniecības regulējums šādu mērķi atbalsta. Pētījuma atziņas iemiesotas viņa diplomprojektā, kas rosina Centrāltirgus paviljonu pārbūvēt par multifunkcionālu centru. Bet J. Rapa, balstoties uz esošajām Centrāltirgus teritorijas attīstības vīzijām, pievērsies līdz šim arhitektūrā maz pētītai metodei – arhitektūras projektēšanai no cilvēka pieredzes skatpunkta. Viņš šo vizuālās integritātes metodi testējis un pielāgojis gaļas paviljona ēku Latvijas Laikmetīgās Mākslas muzeja telpu programmai.
RTU ADI direktore Māra Liepa-Zemeša uzsver, ka diplomprojekts ir būtisks robežpunkts — pāreja no studenta uz profesionāli: «Diplomprojektā atklājas studenta spēja patstāvīgi formulēt problēmu, strukturēt ideju, pamatot risinājumus un uzņemties atbildību par telpisko kvalitāti. Redzot šī gada absolventu darbus, ir gandarījums par pārdomātajiem un racionālajiem piedāvājumiem un nopietno attieksmi pret vidi un dzīves kvalitāti.»
