Attiecībā uz valsts budžeta turpmāko politikas attīstību jau šobrīd notiek pakāpeniska pāreja no pieejas, kas balstīta uz papildu finanšu resursu piešķiršanu, uz rezultātorientētu pieeju, kuras mērķis ir panākt konkrētus, sabiedrībai nozīmīgus rezultātus, efektīvāk izmantojot jau esošos resursus. Ņemot vērā aktuālo fiskālo situāciju un nepieciešamību palielināt Latvijas konkurētspēju reģionā, tika vēlreiz akcentēta nepieciešamība pārskatīt un samazināt valsts budžeta izdevumus, nodrošinot efektīvāku esošo resursu izmantošanu. 2026. gada budžetā plānots publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājums par vismaz 150 miljoniem eiro, bet līdz 2028. gadam – par 450 miljoniem eiro.
Turpinoties aktīvam darbam pie valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas, jau aizritējušas tikšanās ar nozaru ministrijām, lai izvērtētu publisko līdzekļu izlietojuma efektivitāti, identificētu iespējas resursu pārdalei un stiprinātu valsts spēju reaģēt uz aktuālajiem izaicinājumiem. Puses apliecināja, ka budžeta izdevumu pārskatīšanas process turpināsies ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, un tiks meklēti līdzsvaroti risinājumi, kas ņemtu vērā gan fiskālos ierobežojumus, gan nozaru vajadzības.
Sociālo un sadarbības partneru vidū nav vienprātības par izdevumu samazināšanas apjomu un nozarēm. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pauda iebildumus pret iespējamu budžeta samazinājumu izglītības nozarē, aicinot izvērtēt iespēju samazināt aizsardzības finansējuma pieauguma tempu. Savukārt LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) akcentēja nepieciešamību rast papildu finansējumu stratēģiski nozīmīgām jomām – aizsardzībai, veselībai un demogrāfijas atbalsta pasākumiem. Jāatgādina, ka 2025. gadā aizsardzības finansēšanai tika piešķirti papildus 90 milj. eiro, savukārt izglītības jomā strādājošajiem – 30 milj. eiro.
Sanāksmes laikā, skatot jautājumu par dienas naudas apmēru iekšzemes komandējumiem, tostarp valsts pārvaldē, LBAS izteica priekšlikumu paaugstināt ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo pašreizējo dienas naudas komandējumiem Latvijā apmēru no 8 līdz 12 eiro 2026. gadā. Tika ierosināts to pakāpeniski palielināt līdz 16 eiro 2028. gadā, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu un darbinieku papildu izmaksas, pildot amata pienākumus ārpus pastāvīgās darbavietas. Savukārt LDDK pauda nostāju, ka dienas naudas pieauguma izvērtēšanai jānotiek kompleksi – sasaistot to ar kopējo darba samaksas līmeni un esošo nodokļu slogu un akcentējot publisko izdevumu samazināšanas. Tika uzsvērts, ka pie esošās budžeta situācijas būtiski ir saglabāt fiskālo disciplīnu. Puses vienojās, ka diskusiju par dienas naudas apmēru nepieciešams skatīt kompleksi ar nodarbinātības politikas izmaiņām. Pēc LDDK iniciatīvas puses vienojās par atkārtotu tikšanos, lai izvērtētu nodokļu sistēmas izmaiņu, kas stājušies spēkā šā gada 1.janvārī, ietekmi.
NTSP ietvaros Finanšu ministrija piedalās trīspusējā sociālā dialogā starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādejādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. Nodokļu politikas jautājumi ar sociālajiem partneriem tiek atklāti un mērķtiecīgi diskutēti NTSP Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksmēs.
