Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī – februārī bija 2,9 miljardi eiro, samazinoties par 20 miljoniem eiro jeb 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu samazināšanos pamatā skaidro mazāks saņemto ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), tostarp atmaksu no Eiropas Komisijas, ieņēmumu apjoms (par 160,8 miljonu eiro) nekā gadu iepriekš, kas ir atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam. Tāpat mazāki bijuši nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2025. gada divos mēnešos iekasēti 135,9 miljonu eiro apmērā, t.i., par 18,7 miljoniem eiro jeb 12,1% mazāk nekā pērn. Tas pamatā skaidrojams ar 2024. gada janvārī komercbanku iemaksāto nodevu 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos tika izmaksāta kompensācijās hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada divos mēnešos iekasēti par 167,9 miljoniem eiro jeb 8% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 2,3 miljardus eiro. Kopumā divu mēnešu kopbudžeta nodokļu plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šogad tika pārpildīts par 66 miljoniem eiro un bija 102,8% apmērā. Lielākais pieaugums šā gada divos mēnešos bija uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieauga par 69,9 miljoniem eiro jeb 80,1% un bija 157,1 miljons eiro. Pieaugumu varētu skaidrot ar lielāka peļņas apjoma sadali 2024. gada nogalē, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildlikme 3% apmērā.
Tāpat kopbudžeta nodokļu pieaugumu turpināja noteikt kāpums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ņemot vērā darba samaksas kāpumu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta deklarāciju datiem vidējā darba samaksa mēnešos, par kuriem veikti nodokļu norēķini šogad, 2024. gada decembrī un šā gada janvārī, pieauga par vidēji 6,0%. Savukārt, darba samaksas fonds šā gada attiecīgajā periodā pieauga par 5,5% jeb lēnāk nekā vidējā darba samaksa, jo nedaudz mazinājies nodarbināto skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada divos mēnešos 790 miljonu eiro apmērā pieauga par 40,6 miljoniem eiro jeb 5,4%. Savukārt, IIN ieņēmumi bija 558,2 miljoni eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 9,1% augstāki nekā gadu iepriekš. Jāatzīmē, ka ar šā gada 1. janvāri tika paaugstināta minimālā alga no 700 eiro uz 740 eiro un diferencētais neapliekamais minimums aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu – 510 eiro mēnesī, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Pensionāriem neapliekamais minimums tika paaugstināts līdz 1000 eiro mēnesī.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi iekasēti par 19,7 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk nekā pērn, veidojot 626,4 miljonus eiro. PVN iemaksas pārskata periodā palielinājušās par 2,9% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, kur jāizceļ pieaugums mazumtirdzniecības nozarē (+9,3%). Savukārt PVN atmaksas palielinājušās nedaudz zemākā tempā nekā iemaksas jeb par 2,3%, būtiskāk pieaugot tirdzniecības nozarēs. Jāatzīmē, ka atmaksu svārstības pa mēnešiem ietekmē PVN ieņēmumu apjomu. Janvārī pie augstām PVN atmaksām PVN ieņēmumi bija par 4,4% zemāki nekā 2024. gada janvārī, bet jau februārī pie zemākām PVN atmaksām PVN ieņēmumi ir par 13,2% augstāki nekā pērn februārī. Līdzīgas svārstības pa mēnešiem PVN atmaksās un attiecīgi PVN ieņēmumos iespējamas arī turpmākajos mēnešos. Mazumtirdzniecības nozarē šā gada janvārī turpinājusies izaugsme 2,1% apmērā pret pērnā gada janvāri, apjomiem pieaugot jau septīto mēnesi pēc kārtas. Pieaugumu janvārī nodrošināja nepārtikas preču (bez degvielas) mazumtirdzniecība, kamēr degvielas un pārtikas tirgotajos apjomos vērojams kritums. Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka gada laikā mazumtirdzniecības apjomi varētu pieaugt 2-3% robežās, ko noteiks mērena inflācija un inflāciju pārsniedzošie algu pieauguma tempi, kopumā veicinot spēcīgāku privāto patēriņu.
Analizējot kopbudžeta izdevumus, kas 2025. gada divos mēnešos bija 2,9 miljardi eiro, pieaugums ir par 229 miljoniem eiro jeb 8,4% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Ņemot vērā augstās procentu likmes, straujš izdevumu kāpums ir procentu izdevumiem, kas 147,4 miljonu eiro apmērā auguši par 52,9 miljoniem eiro jeb 56%. Tāpat izdevumu pieaugumu sekmēja apjomīgākas ĀFP investīcijas, tostarp Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 109,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 93,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. RailBaltica izdevumi 2025. gada divos mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 41,4 miljonus eiro, kas ir izdevumu kāpums par 23,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar diviem mēnešiem pirms gada. Tāpat intensīvāk sākas un notiek Kohēzijas politikas ES fondu jaunu investīciju projektu ieviešana, kuru ietvaros maksājumi no valsts budžeta šā gada divos mēnešos bijuši par 23,5 miljoniem eiro lielāki nekā pērn un veidoja 64,2 miljonus eiro. Arī pašvaldību budžetā, salīdzinot ar diviem mēnešiem pirms gada, ir pieaugums izdevumos ES fondu projektu īstenošanai.
Kopbudžeta izdevumu kāpumu turpina ietekmēt izdevumi pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā, kur šā gada februārī veikts avansa maksājums 121,4 miljonu eiro apmērā. Ja pērnā gada februārī izdevumi (145,3 miljoni eiro) šo sistēmu iegādes līguma ietvaros tika klasificēti kā kapitālie izdevumi, kas savukārt lielā mērā skaidro kopbudžeta kapitālo izdevumu (177,3 miljoni eiro) kritumu šā gada divos mēnešos par 74,3 miljoniem eiro jeb 29,8%, tad šogad šos izdevumus izlietos militārajam inventāram, tādējādi palielinot kopbudžeta izdevumus precēm un pakalpojumiem, kas kopumā šā gada divos mēnešos bija 416,4 miljoni eiro, kas ir par 96 miljoniem eiro jeb 30% augstāki nekā gadu iepriekš.
Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai bija par 17,9 miljoniem eiro jeb 3,3% augstāki nekā gadu iepriekš un veidoja 565,4 miljonus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada divos mēnešos bijuši mazāki nekā pērn. Tas skaidrojams ar pērn gada sākumā izmaksātajiem izdienas pabalstiem iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka valsts pamatbudžeta izdevumi atalgojumam (neieskaito darba devēja sociālās iemaksas un citus maksājumus) šā gada divos mēnešos pieauga par 20,9 miljoniem eiro jeb 13,7%. Izdevumu kāpums saistāms ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem, tai skaitā Valsts policijā strādājošajiem izdevumi atalgojumam šā gada divos mēnešos bijuši par 7,5 miljoniem eiro, Ugunsdrošības un glābšanas dienestā – par 2,8 miljoniem eiro un Valsts robežsardzei – par 2,4 miljoniem eiro augstāki. Savukārt, pašvaldību budžetā izdevumos atlīdzībai vērojams kāpums, kas lielā mērā saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025. gada 1. janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem.
Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām 643 miljonu eiro apmērā šā gada divos mēnešos bija par 77,8 miljoniem eiro jeb 13,8% lielāki nekā janvārī-februārī pirms gada. Izdevumu kāpums pamatā skaidrojams ar par 77,2 miljoniem eiro jeb 14,8% lielākiem valsts pamatbudžeta izdevumiem, tostarp šā gada februārī veiktais maksājums 30 miljonu eiro apmērā ALTUM programmai “Aizdevumi ar kapitāla atlaidi”, kā arī klimata un enerģētikas resora šā gada divu mēnešu izdevumi 25,3 miljonu eiro apmērā programmai “Elektroenerģijas lietotāju atbalstam”. Par 10,2 miljoniem eiro jeb 4% vairāk tērēts veselības resorā, kur lielākais izdevumu kāpums vērojams neatliekamās medicīniskas palīdzības nodrošināšanai stacionārajās medicīnas iestādēs.
Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 933,5 miljonu eiro apmērā šā gada divos mēnešos bija par 52 miljoniem eiro jeb 5,9% lielāki nekā pirms gada. Tostarp valsts speciālā budžeta izdevumi vecuma pensijām pieauguši par 22,4 miljoniem eiro jeb 4,4%. Valsts sociākās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka, pensiju saņēmēju skaitam saglabājoties pērnā gada līmenī, šā gada februārī izmaksājamo pensiju apmērs pieauga par 12,1%. To var skaidrot ar izmaiņām pensiju neapliekamajā minimumā ar IIN, kas 2025. gadā ir palielināts no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Izdevumi slimības pabalstiem 2025. gada divos mēnešos bijuši par 1,5 miljoniem eiro jeb 2,1% lielāki nekā pirms gada. Pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 11,7% salīdzinājumā ar 2024. gada diviem mēnešiem, savukārt piešķirtā pabalsta vidējais apmērs uz vienu gadījumu audzis par 14,8%. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2025. gada divos mēnešos bija 34,7 miljoni eiro, kas pieauguši salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu par 3 miljoniem eiro jeb 9,6%. Pabalsta saņēmēju skaitam divos mēnešos saglabājoties pērnā gada līmenī, piešķirtā pabalsta vidējais apmērs audzis par 8,9%. Arī valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 124,4 miljonu eiro apmētā šā gada divos mēnešos bijuši par 23,1 miljonu eiro jeb 22,8% augstāki nekā 2024. gada janvārī-februārī, pamatā izdevumu kredītņēmēju atbalstam dēļ. Savukārt, pašvaldību budžeta sociāla rakstura maksājumi 2025. gada divos mēnešos bijuši pērnā gada līmenī, nedaudz samazinoties izdevumiem mājokļa pabalstiem, kamēr pašvaldību izdevumi sociālajai aprūpei turpina augt.
FM pašlaik strādā pie vispārējās valdības budžeta prognožu aktualizēšanas šim gadam un vidējam termiņam, pamatojoties uz februārī atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm. Aktualizētās bilances tiks iekļautas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumā un atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam tiks izskatītas Ministru kabinetā šā gada 8. aprīlī. FM jau informēja, ka atbilstoši aktuālajām makroekonomisko rādītāju prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2025. gadā palielināsies par 1,2%, savukārt 2026. gadā un turpmākajos gados ekonomikas izaugsme gaidāma 2,1%-2,2% apmērā.
