LBAS atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet aicina izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzības nozarei līdz 5% apmēram no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP):
- 2026. gada budžetā – 4,5% apmērā no IKP;
- 2027. gada un turpmāko gadu budžetā – 5% apmērā no IKP.
Vēstulē LBAS uzver, ka viens no valdības mērķiem ir Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, 26.05.2022.) iezīmētais valsts finansējums veselības aprūpei 2027. gadā – 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par to, ka Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek no pamatnostādnēs iezīmētā pieauguma, savas bažas jaunākajā ziņojumā par Latviju paudusi arī Eiropas Komisija (EK). Komisijas ieskatā, lai veicinātu konkurētspēju, ilgtspēju, un sociālo taisnīgumu, Latvija varētu gūt labumu no publisko izdevumu uzlabošanas, novirzot izdevumu ietaupījumus ne tikai aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei (Eiropas Komisija. 2025. gada ziņojums par Latviju. Briselē, 4.6.2025. SWD (2025) 214 final). Tāpēc EK cita starpā iesaka Latvijai stiprināt veselības aprūpes sistēmu ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kā arī samazināt pacientu personīgos maksājumus (Eiropas Komisija. Ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku. Briselē, 4.6.2025. COM(2025) 214 final). Ņemot to vērā, LBAS uzsver, ka valsts finansējumam Veselības ministrijas pamatfunkciju izpildei 2026. gadā ir jābūt vismaz 5% no IKP apmērā.
2025. gada 11.jūnija Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē Finanšu ministrija sniedza ziņojumu par publiskās pārvaldes izdevumu mazināšanu. Atbilstoši sniegtajai informācijai – izglītības un zinātnes nozarei 2026.gada un vidēja termiņa budžetā nepieļaut, ka tiek samazināts finansējums 22,4 miljonu euro apmērā. Vairākas izglītības jomas (profesionālā izglītība, speciālā izglītība, profesionālās ievirzes izglītība) un zinātne joprojām netiek finansētas pietiekamā apmērā, kā arī izglītības nozarē vairāku gadu garumā pieaug ilgstošu vakanču skaits. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem izglītības jomā strādājošajiem mēneša vidējā darba samaksa 2025.gada 1.ceturksnī bija viena no zemākajām valstī. Izglītības un zinātnes nozare nodrošina ne tikai valsts un sabiedrības attīstību, bet ir arī būtisks valsts drošības elements. Samazinot finansējumu izglītības un zinātnes nozarei, ilgtermiņā tiek apdraudēta valsts spēja nodrošināt savu aizsardzību un ekonomisko stabilitāti. Mūsdienu militārās un drošības stratēģijas prasa augsti kvalificētu personālu ar zināšanām tehnoloģijās, valodās, kultūrās un kiberdrošībā. Izglītības sistēma ir galvenais avots, kas nodrošina šādu speciālistu sagatavošanu.
LBAS atgādina, ka tikai 2024.gada 20.janvārī tika publicēts Ministru kabineta rīkojums Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu”, ir iestrādāti mērķi, kas iestrādāto mērķu sasniegšanai paredz nepieciešamību pilnveidot profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības programmu finansēšanu. LBAS ieskatā atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam jānodrošina pedagogu darba samaksu, ne mazāku kā 130% no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vismaz ar bakalaura grādu.
Atbilstoši Valdības rīcības plānā iestrādātajiem uzdevumam (Deklarācijā dotais uzdevums Nr.28), kas paredz Latvijas iedzīvotāju mobilitātes attīstību, īpašu uzsvaru liekot uz dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanu, LBAS uzsver, ka ir jānoslēdz daudzgadu līgums par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību ar atbilstošu valsts finansējumu. Vienlaikus jāuzsāk darbs pie vienotas dzelzceļa infrastruktūras sistēmas izveides.
Nepieciešams nodrošināt sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu nozarē stabilu, efektīvu darbību, nodarbināto sociālo aizsardzību; saglabāt esošos speciālistus un piesaistīt gados jaunus kvalificētus nodarbinātos, veidot cienīgus darba noteikumus darbiniekiem. Starppilsētu sabiedriskais transports ir kritiska infrastruktūras daļa, kas ir nozīmīga ekonomiskajai izaugsmei un iekšējā darbaspēka mobilitātes nodrošināšanai. Kvalificētu darbinieku piesaistei un noturēšanai, ir būtiski pasažieru pārvadājumu nozarē pārskatīt sekojošo regulējumu: stundas tarifa likmi noteikt ne mazāk, kā 11,50 euro apmērā un tās ik gadu pārskatīt, ņemot vērā izmaiņas darba tirgū un patēriņa cenu līmenī.
Tāpat pasažieru pārvadājumu nozarē arodbiedrības vairakkārt ir uzsvērušas nepieciešamību ieviest ģenerālvienošanos, kas pusēm nodrošina mehānismu dinamisku izmaiņu ieviešanai.
Vēstulē Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai LBAS vēl norāda uz šādiem jautājumiem:
Vēstulē Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai LBAS vēl norāda uz šādiem jautājumiem:
- darbaspēka atlīdzības ierobežojumu 2,6% apmērā pārskatīšana – atcelšana;
- palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām;
- bērnu kopšanas un vecāku pabalstu paaugstināšana;
- vecāku pabalsta saglabāšana 75% apmērā vecākiem, kuri atgriežas darbā pirms pabalsta termiņa beigām;
- koplīgumu veicināšanas rīcības plāns un tā prioritātes ar ietekmi uz budžetu;
- palielināt komandējuma dienas naudas apmēru Latvijas teritorijā;
- ieviest konkrētu risinājumu atlikto VSAOI segšanai;
- minimālās algas un neapliekamā minimuma pārskatīšana.
[1] Visu vēstuli par LBAS prioritātēm lasiet šeit: https://arodbiedribas.lv/news/lbas-vestule-valsts-kancelejai-un-finansu-ministrijai-par-lbas-izvirzitajam-prioritatem-2026-gada-valsts-budzetam/.
