Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un LDDK budžeta gaitā uzturēja panākto vienošanos par neapliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšanu. Fiksētais neapliekamais minimums nākošgad būs 550 eiro, bet minimālā alga – 780 eiro. Kopumā tas palielina ienākumus visiem darbiniekiem. Tāpat sociālie partneri panākuši, ka vecāku pabalsts tiem vecākiem, kuri nolemj atgriezties darbā priekšlaicīgi, tiek saglabāts 75% apmērā no pilnā pabalsta apmēra.
Saeimas lēmums atbalstīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās ierobežojumus darba samaksas pārskatīšanai darbiniekiem, saglabājot attiecību pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem iepriekšējā gada līmenī, LBAS izpratnē var valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām radīt šķēršļus nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu darbiniekiem. Ja darba samaksas pieaugums netiek nodrošināts vismaz inflācijas līmenī, kas Latvijā oktobrī 12 mēnešu periodā sasniedza 4,3%, var veidoties ne tikai darbinieka pirktspējas kritums, bet arī darba samaksas konkurētspējas kritums, turklāt nākamgad pieaugs akcīzes nodokļi un ieņēmumi no PVN. Patiesībā konkurētspējīgai darba samaksai ir nepieciešami līdzvērtīgi nosacījumi ar privāto sektoru. Nepieaugot kapitālsabiedrības ienākumiem, šī norma nozīmēs darba samaksas pirktspējas būtisku kritumu un darba samaksas kapitālsabiedrībā konkurētspējas kritumu pret privātā kapitāla uzņēmumiem. Šie ierobežojumi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām dod iespēju privātajiem uzņēmumiem daudz veiksmīgāk pārvilināt darbiniekus, it īpaši augsti kvalificētus un pieredzējušus, uz ko pamatoti ir norādījusi arī premjerministre Evika Siliņa.
LBAS ir kritiska arī pret Saeimas lēmumu samazināt virsstundu piemaksas līdz 75% darbiniekiem (amatpersonām), kas nodarbināti valsts institūcijās. Izņēmumi ir amatpersonas kuru darba, dienesta pienākumu izpilde ir saistīta ar nepārtraukta darba gaitu. Nostrādātās virsstundas kompensē ar apmaksātu atpūtas laiku (100%), bet, ja tas nav iespējams, tiek veikta piemaksa 75% apmērā naudā. Karavīriem un militārpersonām, tiek saglabāta 100% piemaksa. Finansiālais ieguvums valstij budžetā ir pavisam neliels, kas pamatā tiek gūts uz darbinieku atlīdzības un sociālā budžeta rēķina, no valsts puses samazinot VSAOI iemaksas darbiniekam arī nākotnes pensijas, vienlaikus mazinot arī kopbudžeta ieņēmumus, tajā skaitā akcīzei un PVN. Virsstundu piemaksām ir jānodrošina pienācīga kompensācija visiem darba ņēmējiem, ja darba organizācijas rezultātā ir radusies papildu slodze un zaudēts atpūtas laiks, kas ir būtisks darba un privātās dzīves līdzsvaram. Nav pieļaujams, ka valsts izdevumu samazināšana notiek uz darbinieku darba samaksas, sociālo garantiju un veselības rēķina. Virsstundu darbs ir ārkārtas situācija, un tā nav norma.
