Marta beigās klajā nāca Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītais institūta "RAND Europe" pētījums, kurā teikts, ka korupcija Latvijai varētu izmaksāt no 3,4 līdz 5,08 miljardiem eiro gadā. Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP). Vai piekrītat šiem secinājumiem?
Lai saprastu, kādi Latvijai varētu būt zaudējumi korupcijas dēļ, ir jāzina vērtēšanas algoritms. Vai tas ir balstīts tikai uz aptaujām, kuras ir līdzīgas korupcijas uztveres indeksa pētījumiem, kas norāda uz to, kā sabiedrības locekļi, komersanti uztver norises valstī un tādā veidā novērtē korupcijas līmeni.
3–5 miljardi eiro ir pietiekami liela summa, lai valsts ar aptuveni 8 miljardu eiro budžetu sāktu par to uztraukties. Bet man tomēr ir bažas, ka pētījuma secinājums ir nedaudz pārspīlēts - lai tos izdarītu, vajadzīga dziļāka izpēte.
Turklāt patlaban, ja runājam par korupciju, ar to vairāk domājam valsts sektoru, jo korupcija tiek definēta kā valsts amatpersonu amata pilnvaru realizēšana savās vai citu personu interesēs nolūkā gūt personisku labumu.
Savukārt korupciju privātā sektorā likumi patlaban traktē kā komerciālu uzpirkšanu un neatļautu iesaistīšanos mantiskos darījumos – šie noziedzīgie nodarījumi nav pierēķināmi pie korupcijas publiskajā sektorā, taču pēc sava satura tie ir ļoti līdzīgi. Par korupcijas definīcijas maiņu Latvijā diskutē jau sen, un tā būtu jāpaplašina, ietverot korupciju privātajā sektorā. Patlaban no privātā sektora KBAB uzrauga publiskas personas kapitālsabiedrību amatpersonas un darbiniekus.
EP pētījuma veicēji norāda, ka korupcija kopumā Eiropā ir satraucoša problēma un rosina veidot Eiropas līmeņa korupcijas apkarošanas biroju.
Korupcija jebkurā valstī ir problēma un var kaitēt katras valsts nacionālajai ekonomikai. Ideja ir apspriežama, taču lielo Eiropas Savienības (ES) valstu tiesisko regulējumu atšķirību dēļ tā varētu būt grūti īstenojama. Šādam birojam varētu būt problemātiski strādāt ar tiesiskiem regulējumiem korupcijas jomā Latvijā un, piemēram, Lielbritānijā, kur darbojas cita tiesību sistēma.
Bet, ja Latvijā korupcijas dēļ zaudētajā naudā ierēķinātu arī privāto sektoru, vai šī summa varētu būt līdz 5 miljardiem eiro?
Tā ir apmēram viena piektdaļa no šābrīža valsts kopprodukta. Tas nozīmētu, ka prettiesiskie darījumi tiek veikti ļoti lielā apjomā. Nedomāju, ka nosauktā summa ir pamatota. Noziedzīgos nodarījumus, kas ietverti Krimināllikuma 198. un 199. pantā un pielīdzināmi koruptīvām darbībām, patlaban izmeklē Valsts policija, un to īpatsvars nav tik liels, lai varētu secināt, ka tiek nodarīti tik milzīgi zaudējumi.
Rīgas Ekonomikas augstskola izpētījusi, ka ēnu ekonomika Latvijā 2014. gadā bija gandrīz 24% no IKP. Kāds KNAB ieskatā varētu būt korupcijas līmenis Latvijā, cik daudz no IKP zaudējam?
Neviena valsts vai nevalstiskā institūcija nav veikusi šāda veida pētījumu. Jāņem vērā, ka korupcija ir latents noziegums. Šīs darbības lielākajā gadījumā notiek slēpti. Tās ir identificējams un atklājamas, galvenokārt izmantojot operatīvās darbības metodes. Līdz ar to objektīvu datu iegūšana par koruptīvo darījumu kopējiem apmēriem ir diezgan apgrūtināta. Šādu pieņēmumu izdarīšana, kas materializējas konkrētos skaitļos un procentu amplitūdā, ir diskutējama.
Vai KNAB pievērsis uzmanību Panamas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" datu centra nopludinātiem nodokļu dokumentiem, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm arī Latvijā labi pazīstamiem cilvēkiem, tostarp Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, uzņēmējam Aināram Gulbim un viņa dēlam tenisistam Ernestam Gulbim un citiem?
Ir uzsākta šīs informācijas analīze. Ja šajā informācijā atklāsies valsts amatpersonu uzvārdi, tad tiks skatīts, vai rodams apstiprinājums koruptīvām darbībām, kas skar KNAB kompetenci.
Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar ziņojumu, ka būtiskākās problēmas Latvijā ir publiskajos iepirkumos, būvniecībā un veselības aprūpes nozarē. Pēc darbības pārskatiem spriežot, KNAB pēdējos gados ir pievērsis uzmanību būvniecības iepirkumiem. Vai šīs jomas ir tās, kuras KBAB ir tiešajā redzeslokā?
Var piekrist, ka Latvijā ir problēmas publiskajos iepirkumos, būvniecībā, veselības aprūpes nozarē. Veicot korupcijas risku analīzi un analizējot KNAB veikto pārbaužu rezultātus, esam šīs jomas identificējuši kā pakļautas augstam korupcijas riskam.
KNAB stratēģijā 2014.–2016. gadam noteicām korupcijas riskam visvairāk pakļautās jomas. Īpaši uzraugāmas būtu institūcijas, kas rīkojas ar publisko personu mantu un finanšu līdzekļiem lielā apjomā, it īpaši publisku personu kapitālsabiedrības, lielākās pašvaldības, institūcijas, kas iesaistītas Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā, ostas, veselības aprūpes nozare, ar tiesu varu un ēnu ekonomikas apkarošanu saistītas institūcijas un politisko partiju darbības.
Ja analizējam KNAB ierosinātas vai kriminālvajāšanai nodotās krimināllietas, redzam, ka diezgan liels īpatsvars ir saistītas ar veselības aprūpes nozari, tajā skaitā ar publiskajiem iepirkumiem, nedaudz mazāk – ar būvniecību.
Sakāt, ka īpaši uzraugāt lielākās publiskās kapitālsabiedrības, pašvaldības, par kurām Valsts kontrole ir teikusi, ka ne reti tiek izšķērdēta nodokļu maksātāju nauda. Tas vedina uz aizdomām par politisko korupciju padomēs un valdēs, kas izveidojušās par partiju barotnēm, Rīgas domes kapitālsabiedrību pārskaitījumos arodbiedrībai LABA.
Ir pienācis brīdis, kad vajadzētu kaut kam mainīties. Jā, agrāk tā bija ļoti izteikta tendence, jo padomēs tika iecelti ar politiskajām partijām saistīti cilvēki, kuriem reizēm pat nebija nepieciešamās kompetences. Vērtējot šo personu lielos ziedojumus partijām, bija saskatāma zināma sakarība.
Bet cerības vieš no 2015. gada spēkā esošais jaunais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas izstrādāts, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas. Arī KNAB piedalījās šī likuma izstrādē, lai izslēgtu korupcijas riskus un nodrošinātu, lai kapitālsabiedrību padomes un valdes atlases procedūra kļūtu atklātāka, caurskatāmāka. Lai tādējādi šajos amatos nonāktu personas, kas ir profesionālas, godīgas un kompetentas, nevis pietuvinātas kādam politiskajam spēkam.
Var piekrist Valsts kontrolei, ka joprojām pastāv problēmas ar lielo publisko kapitālsabiedrību rīcības ar mantu un finanšu līdzekļu kontroli, uzraudzība no valsts kā kapitāldaļu turētāja un valdes puses nav pietiekama. KNAB cerēja, ka, izstrādājot kapitālsabiedrību pārvaldības koncepciju, tiks stiprināta kapitāla daļu turētāja vara un iespēja ietekmēt procesus kapitālsabiedrībās, lai tās ar finanšu līdzekļiem rīkotos lietderīgi un likumīgi. Tas diemžēl nav realizējies, kapitāla daļu turētāja pilnvaras nav palielinātas – tās tika aizstātas ar padomju atjaunošanu, kuru kompetencē būs uzraudzīt valdes, lai tās rīkojas kapitāla daļu turētāja (akcionāra), tas ir, valsts un sabiedrības, interesēs un vai tās rīkojas ar kapitālsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem lietderīgi un likumīgi.
Pretlikumīgu līdzekļu izmantošanu valsts kapitālsabiedrībās noteikti palīdzēs novērst arī Valsts kontroles iniciētie grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likumā, kas Saeimā tiks izskatīti 2. lasījumā. Tie paredz, ka, konstatējot nelikumīgas darbības, no atbildīgām amatpersonām tiks piedzīti zaudējumi.
Bet Satiksmes ministrijas pārvaldībā esošo lielo kapitālsabiedrību ieceltajās valdēs, piemēram, "Latvijas Gaisa satiksmē", ir cilvēki, kas ir pietuvināti Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Arī premjers Māris Kučinskis, kas pārstāv ZZS, ir izteicies, ka padomēs redz cilvēkus, kurus pazīst un uz kuriem var paļauties. Tas nerada pārliecību, ka padomju atlase notiek profesionāli un caurskatāmi.
Vienmēr pastāv subjektīvais faktors, un vienmēr būs kaut kādas partiju intereses. Bet, ja salīdzinām situāciju valstī, kāda ir šobrīd un kāda pastāvēja pirms daudziem gadiem, ir sperts solis uz priekšu, jo, nostiprinot likumā nominācijas komisiju darbības principus, šobrīd atlases procedūra padomes un valdes locekļiem ir kļuvusi daudz caurskatāmāka.
Jautājumā par valsts kapitālsabiedrību izmantošanu kā partiju "barotnes" jāsaka, ka, ņemot vērā to, ka juridiskajām personām saskaņā ar likumu partijām ziedot ir aizliegts, tātad tieši no kapitālsabiedrībām naudu partijās iepludināt nav iespējams. Tāpēc tiek meklēti aplinkus ceļi. Lai novērtu "starpniekošanu" ziedotāju vidū, tas ir, situāciju, ka fiziska persona ziedo līdzekļus, kas faktiski nav šo personu nauda, uzskatām, ka būtu jāpārskata fizisko personu ziedošanas kārtība partijām. KNAB analīze liecina, ka 20% cilvēku, kas to dara, ienākumi nav pietiekami, lai veiktu tik apjomīgus ziedojumus. Tas nozīmē, ka viņi ir vai nu starpnieki, vai arī saņem nelegālu finansējumu, vai arī viņu pašu ienākumiem nav legālas izcelsmes.
Tāpēc KNAB ir nosūtījis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai izvērtēšanai priekšlikumus grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas noteiktu, ka fiziska persona partijai drīkst ziedot ne vairāk kā 30% no gadā nopelnītiem un deklarētiem ienākumiem.
Vai kopumā korupcija Latvijā ir mazinājusies?
Tik viennozīmīgi – vai korupcija ir palielinājusies vai samazinājusies – nevaram pateikt, taču Korupcijas uztveres indekss pēdējos piecus gadus gadu no gada uzlabojas, šobrīd Latviju jau ierindojot to valstu vidū, kur korupcija vairs nav uztverama kā nopietna problēma. Arī socioloģiskās aptaujas rāda, ka aizvien vairāk sabiedrības locekļu kļūst neiecietīgi pret korupciju, palielinās to personu skaits, kuras ir gatavas ziņot par koruptīvām darbībām, aizvien mazāk personu ir gatavas, kārtojot kādas savas lietas, izmantot neoficiālus maksājumus, samazinājies ir arī to personu īpatsvars, kuras, kārtojot savas lietas, veikušas neoficiālus maksājums (virs 7 eiro).
Runājot par valsts kapitālsabiedrībām, jāsaka, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir spēkā tikai vienu gadu. Procesi ir tikko sākušies.
KNAB izstrādā Ministru kabineta noteikumus par iekšējās kontroles pilnveidošanu publiskas personas institūcijās, tie attieksies arī uz publiskas personas kapitālsabiedrībām, arī uz pašvaldībām. Tieši iekšējās kontroles mehānismiem būtu jānovērš korupcijas un interešu konfliktu riski. Tā ka sistēmiska darbība, lai mazinātu politisko ietekmi, notiek.
Uzņēmēji, kas piedalās iepirkumos Rīgas domē, man gan pirms 15 gadiem, gan tagad ir teikuši, ka bez obligātā 10% vai 20% maksājuma pie pasūtījuma tikt nevar. Sistēma nemainās, "desmitprocentnieki" vai "divdesmitprocentnieki" turpina pašvaldībā strādāt, sistēma ir kā labi ieeļļots mehānisms.
Šis ir komersanta godaprāta jautājums un tas, cik viņi savlaicīgi par šīm norisēm ziņo, jo, lai veiksmīgi realizētu korupcijas apkarošanas pasākumus, būtiski ir informāciju saņemt savlaicīgi, nevis pēc gada vai diviem.
Bet ja viņi paši šajos iepirkumos ir ieinteresēti?
Bet var ziņot citi.
Tie, kuri pie iepirkuma netiek.
Tieši tā. Apkopojot ziņojumus, redzam, ka sabiedrība KNAB ziņo par daudziem pārkāpumiem, uz visiem reaģējam.
Ja tiešām šo "stāstnieku" rīcībā ir informācija par šiem 10% vai 20% "atpakaļmaksājumu", tad vai viņi ir rīkojušies kā apzinīgi valsts pilsoņi un par to ir ziņojuši?
Iespējams, 10% vai 20% loks jau ir ļoti slēgts un darbojas gadiem. Diezin vai ar sabiedrības zvanu vai ziņojumu palīdzību šīs personas varētu saukt pie atbildības.
Kā jau iepriekš minēju, korupcija ir latents noziegums un to visbiežāk atklāj ar operatīvās darbības metodēm, un informācija, kas šādā veidā iegūta, ir valsts noslēpuma objekts. Parasti operatīvās darbības veicošās iestādes nestāsta par virzieniem, kuros tās strādā, jo tas var kaitēt prettiesiskas rīcības sekmīgai atklāšanai. Mūsu darbības pamatā ir jau iepriekš nosauktie prioritārie virzieni. 2015. gadā prokuratūrai nodotajās krimināllietās koruptīvas darbības atklātas tiesneša, ārsta, policijas darbinieku, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu rīcībā un citu valsts amatpersonu rīcībā.
Piemēram, 2013. gadā vairāk kā iepriekš koruptīvajās darbībās tika pieķerti veselības aprūpes nozares darbinieki un amatpersonas, arī Rīgas pašvaldības un Daugavpils pilsētas domes amatpersonas.
Darbs norit. Vai tik sekmīgi, kā to sagaida sabiedrība? Vienmēr rezultātus varam vēlēties labākus. KNAB mērķis ir izskaust tādu sabiedrībā valdošu uzskatu, ka joprojām pastāv personas, kas var gūt 10% vai 20% labumu, izmantojot savu amata vietu.
KNAB gadu gaitā ir uzkrājis pietiekamu pieredzi un informācijas bāzi par personām, kuras ir iezīmējušās kā pakļautas korupcijas riskam. Bet tas nenozīmē, ka varam rīt publiskot laikrakstā personu sarakstu, par kurām KNAB ir aizdomas.
Uz pašvaldību koruptīvām darbībām norāda arī EK ziņojums: 2014. gadā 32% no publiskā iepirkuma procedūrām bijis tikai viens pretendents, 10% - neviens. Kādas problēmas KNAB saredz pašvaldībās, kas strādā samērā autonomi?
Darbs ar pašvaldībām ir diezgan sarežģīts. Administratīvo pārkāpumu lietās lielāko īpatsvaru likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" neievērošanā veido tieši vietējo varu pārstāvji. Bieži tiek konstatēti arī pašvaldības amatpersonu pārkāpumi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.
Tas ir tāpēc, ka pašvaldības tiešām savā darbībā rīkojas samērā autonomi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir šauras pilnvaras ietekmēt pašvaldību darbību. Pat, ja VARAM saskata prettiesisku rīcību, tai skaitā ar mantu vai finanšu līdzekļiem vietējās varas darbībā, tā nevar iejaukties. Savulaik KNAB mēģināja rosināt pārskatīt VARAM pilnvaras, bet bija ļoti liela pretestība no nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv pašvaldības. Tās joprojām uzskata, ka pašvaldību uzraudzība no valsts puses pat ir jāsamazina.
Patlaban, kad gatavojamies izstrādāt MK noteikumus par iekšējās kontroles mehānismu pilnveidošanu publisko personu institūcijās, kas skars arī pašvaldības un to kapitālsabiedrības, no pašvaldībām ir liels pretspars. Līdzīgi notika arī pirms pāris gadiem, kad tapa grozījumi likumā "Par pašvaldībām", kas noteica būtiskus amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem. Taču tagad esam izveidojuši jaunu darba grupu, kurā iekļauts arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis. Ceram, ka līdz gada beigām izdosies izstrādāt noteikumus un pārliecināt pašvaldības, ka arī viņiem savās institūcijās jāievieš pretkorupcijas pasākumi.
Šajā ES struktūrfondu – no 2014. līdz 2020. gadam – periodā lielus līdzekļus saņems arī pašvaldības. KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes vadītājs Aivars Borovkovs savulaik ir teicis, ka tas ir jauns politkorupcijas bizness – dabūt un "izšiverēt" Eiropas Savienības (ES) naudu.
Šie finanšu līdzekļi ir gards kumosiņš. KNAB pievērš uzmanību un kontrolē ES naudas apgūšanu, taču nevaram teikt, ka būtu ierosināti kādi ļoti nozīmīgi kriminālprocesi. ES fondu izkrāpšanas gadījumus izmeklē Valsts policija.
Sabiedrībai var rasties aizdomas, piemēram, par gudronu dīķu sanāciju, kur kopumā plānots iztērēt 50 miljonus eiro ES fondu divu periodu finansējumu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens savulaik izteicās, ka par šādu naudu varētu uzcelt rūpnīcu.
Tas ir jautājums par valsts institūciju, kuras pārvalda un apsaimnieko ES fondu naudu, kompetenci – cik tās ir spējīgas konstatēt, vai ieguldītie un nākotnē ieguldāmie līdzekļi ir pamatoti un nepieciešami. Diezin vai ministriju ierēdņi ir spējīgi profesionāli izvērtēt pieprasījuma pamatotību pēc jauniem un jauniem finanšu līdzekļiem.
Ierēdņu neprofesionalitāti izmanto privātie uzņēmēji.
Nedomāju, ka tā ir neprofesionalitāte. Pieļauju, ka, lai konstatētu, vai tāda apjoma ieguldījumi ir bijuši nepieciešami, bija vajadzīga padziļināta ekspertīze, ko diezin vai valsts ir varējusi atļauties. Šobrīd gudronu dīķu sanācijas process ir apturēts.
Projekts ir iekonservēts, un notiek jauns darbu iepirkums.
Jautājums ir par ļoti specifiskām lietām. Tā vispār ir valsts problēma, piemēram, arī medicīnas nozares iepirkumos, arī IT jomā. Tiek iepirktas specifiskas iekārtas, kuras ierēdņi ne pārāk labi pārzina. Cik kvalitatīvi ir izveidota tehniskā specifikācija? Ko pieaicina to sastādīt? Kā ierēdņi pēc tam ir spējīgi kontrolēt, vai iepirkuši labāko preci par iespējami zemāko cenu?
Šie jautājumi valstij jau izsenis bijuši problemātiski.
Ja runājam par medicīniskām iekārtām, tad iepriekš medijos ir izskanējis, ka tas bijis viena piegādātāja bizness.
Savulaik jautājumu par vienu medicīnisko iekārtu piegādātāju vērtēja arī KNAB, bet pārbaude nevainagojās panākumiem. Kukuļošanas lietās ir būtiski, lai par tām informētu savlaicīgi, nevis pēc krietna laika, jo tad ir maza iespēja atklāt pārkāpumu. Būtisks ir ziņošanas un informācijas savlaicīgas ieguves brīdis.
EK ir paudusi, ka KNAB ir vājinājusi iekšējā spriedze. Tā ir turpinājusi destabilizēt biroja darbu un ietekmēt sabiedrības uzticību. Vai redzat iespēju izbeigt iekšējos konfliktus? Ar cik darbiniekiem un cik tiesvedībās KNAB vadība tiesājas?
KNAB tiesvedības publisku skanējumu iegūst, pateicoties personām, kas tajās ir iesaistītas un kuras sazinās ar medijiem. Kopumā birojam no 2011. gada aktīvas ir 15 tiesvedības, no tām astoņas jeb 53% ir ar diviem darbiniekiem. KNAB tiesvedībās figurē vieni un tie paši cilvēki. Regulāri sūdzas vienas un tās pašas personas. Patlaban ir iztiesātas piecas tiesvedības un tikai vienā esam zaudējuši.
Sabiedrībai jau nav svarīgas KNAB tiesvedības, bet lai iestāde būtu gana stipra un valstī mazinātos korupcija. Tad mēs nerunātu par Rīgas domes 10% vai 20% "otkata" amatpersonām.
Šīs tiesvedības, manuprāt, nekādā veidā neskar KNAB ikdienas darbu. Vienīgā KNAB struktūrvienība, kas ar to nodarbojas, ir biroja Juridiskā nodaļa, kas sagatavo paskaidrojuma rakstus un iet uz tiesu.
Bet EK 2016. gada ziņojumā par Latviju teikts, ka 2015. gada pirmajā pusgadā krities prokuroriem nosūtīto lietu apjoms.
EK ziņojumā, ka KNAB ir vājinājusi iekšējā spriedze, nav norādīta atsauce uz informācijas avotiem. Nezinu, kādu spriedzi tiesvedības var radīt biroja darbiniekiem, kas nav ar tām saistīti. Jā, spriedze ir amatpersonām, kuras izvēlējušās pretdarboties KNAB un ar biroju tiesājas.
Acīmredzami EK ziņojuma sastādīšanā ir izmantoti kādi nezināmi avoti. Mums jau bija problēmas ar iepriekšējo EK ziņojumu, kurā bija ietvertas nepatiesas ziņas par KNAB. Griezāmies Ārlietu ministrijā, arī EK, lai panāktu, ka šos faktus no ziņojuma izņem.
Izņēma?
Diemžēl nē.
Saeima 10. martā pieņēma strīdīgos KBAB likuma grozījumus, tie ir arī izsludināti. Akceptētās izmaiņas nosaka, ka KNAB amatpersonas ir nodarbinātas valsts dienestā. Cik darbiniekus no 143 KNAB darbiniekiem skars valsts dienesta statuss?
Visus, izņemot KNAB priekšnieku.
Kāpēc KNAB negribēja kļūt par daļu no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma sastāvdaļu?
KNAB ir atšķirīgas funkcijas, un tā darbībai ir speciāls regulējums, tai skaitā par KNAB amatpersonu izdienas pensijām. Jūsu minētais likums attiecas uz amatpersonām, kurām ir speciālās dienesta pakāpes. KNAB nav speciālo dienesta pakāpju, taču tā amatpersonām ir noteiktas īpašas prasības, ierobežojumi un aizliegumi, kā arī piešķiramas izdienas pensijas. Kā to jau sen konstatējusi Satversmes tiesa, esam piederīgi valsts dienestam tā plašākajā izpratnē.
Bet oponenti saka, ka Latvijā trūkst skaidra valsts dienesta regulējuma.
Oponentiem trūkst izpratnes par valsts tiesību jautājumiem. "Jurista Vārdā" ir bijušas vairākas publikācijas par jautājumiem, kas saistīti ar valsts dienesta tiesisko regulējumu. Jau 2000. gadu vidū un arī 2013. gadā bija vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuros cita starpā tika analizēta arī KNAB piederība valsts dienestam. Ar to tiek saprasts dienests valsts labā un amatpersonas, kas pilda šo dienestu, ir uzskatāmas par valstij īpaši pakļautām personām, kurām ar likumu tiek noteikta kompetence un īpašas prasības, ierobežojumi un aizliegumi un kuras pilda likumā skaidri definētas funkcijas valsts pārvaldē – kā tas ir KNAB gadījumā.
Savulaik bija paredzēts, ka stāsies spēkā vienots Valsts dienesta likums, bet šobrīd tā virzība ir apstājusies.
KNAB likuma grozījumi nosaka, ka, pārtraucot darba attiecības ar biroju, arodbiedrības viedoklis vairs netiks ņemts vērā.
Kārtība būs tāda pati kā valsts civildienesta iestāžu amatpersonām un citu tādu iestāžu, kuras uzskatāmas par piederīgām valsts dienestam, amatpersonām. Strīdus par KNAB amatpersonu atbrīvošanu no ieņemamā amata turpmāk skatīs administratīvā tiesa.
Novembrī Saeima vēlēs jaunu KNAB vadītāju. Vai pretendēsiet?
Noteikti nē!
Vai redzat KNAB līdzšinējā vadītāja pakļautībā? Jaroslavs Streļčenoks ir teicis, ka pretendēs uz otro termiņu.
Jā, mēs varētu turpināt strādāt. Viņš ir ieguldījis lielu darbu tieši KNAB administratīvajā sakārtošanā, pirms tam bija diezgan liela nekārtība un patvaļa. Šobrīd norit mērķtiecīgs darbs, lai realizētu izvirzītos mērķus. Nozīmīgi veicamie uzdevumi ir iezīmēti arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.- 2020. gadam, tāpēc jāturpina strādāt.
