Sarunas notika kontekstā ar EK ReArm Europe iniciatīvu un 2025. gada aprīlī publicētajiem regulu grozījumu priekšlikumiem, kas izstrādāti, reaģējot uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem Eiropā un pasaulē. Tie paredz dalībvalstīm lielāku elastību un stimulus, lai esošo ES fondu finansējumu varētu pārplānot drošības un aizsardzības vajadzībām.
Finanšu ministrs, atzinīgi vērtējot EK priekšlikumus par lielāku elastību un plašāku atbalstu dalībvalstu drošības vajadzībām, norādīja, ka: “Tā kā sarunas starp likumdevējiem vēl turpinās, ir īpaši svarīgi, lai aizsardzība kohēzijas politikas ietvaros tiktu interpretēta pietiekami plaši – ietverot ne tikai militāro mobilitāti, bet arī civilo aizsardzību, kiberdrošību un nepieciešamo infrastruktūru.”
Ministrs informēja, ka Latvijā jau uzsāktas diskusijas par iespējām 2025. gada otrajā pusē pārvirzīt papildus resursus valsts aizsardzības stiprināšanai, sasaistot to ar budžeta plānošanu un valdības prioritātēm, vienlaikus paturot prātā, ka finansējums būtu jārod esošajās ministriju aploksnēs. Iespējas tiks rūpīgāk izvērtētas rudenī, kad Eiropā būs panākta vienošanās par regulu grozījumu saturu. Šādas pārdales papildinātu nesen valdībā apstiprinātos Kohēzijas politikas programmas vidusposma grozījumus, kas jau vērsti uz drošības un noturības stiprināšanu. “Mēs ceram uz operatīvu vidusposma grozījumu apstiprināšanu, lai investīciju projektus sāktu īstenot jau šajā būvniecības sezonā,” uzsvēra finanšu ministrs, piebilstot, ka maijā Latvija šo grozījumu pakotni iesniedza EK – vairāk nekā 170 miljonus eiro paredzot novirzīt civilajai aizsardzībai, enerģētiskajai drošībai, militārajai mobilitātei un divējāda lietojuma infrastruktūrai.
Tikšanās laikā puses diskutēja arī par ES fondu nākamo periodu pēc 2027. gada, sarunas tika aizsāktas jau februārī Briselē ar komisāru Fito. Finanšu ministrs uzsvēra, ka Kohēzijas politika līdz šim bijusi nozīmīgs Latvijas konverģences virzītājspēks – šobrīd Latvija sasniedz 70,8% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Mērķis – 80% līdz 2034. gadam.
Latvija kā pierobežas valsts ar Krieviju un Baltkrieviju saskaras ar asimetriskiem ģeopolitiskiem riskiem un būtiskām strukturālām izmaiņām ekonomikā – straujš kritums tranzīta un tirdzniecības apjomos, augsta inflācija un pieaugoši aizsardzības izdevumi apdraud līdzšinējo konverģences tempu. Šādos apstākļos īpaši būtiska ir gan Kohēzijas politikas turpmāka fokusēšanās uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo izlīdzināšanu, gan mērķēts papildu atbalsts valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Latvijai arī nākamajā ES fondu periodā būtu nepieciešams kohēzijas politikas atbalsts līdzšinējā apjomā, lai turpinātu sabalansētu ekonomikas izaugsmi un pakāpeniski pietuvotos ES vidējam labklājības līmenim. Ļoti būtiski ir nodrošināt papildu un mērķētu atbalstu tām dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un saskaras ar paaugstinātiem ģeopolitiskiem riskiem,” norādīja finanšu ministrs.
