“Redzams būtisks progress un tendences ES fondu investīciju ieviešanā, kas stiprina pārliecību, ka Latvija spēs ieguldīt 100% pieejamo Kohēzijas politikas ES fondu finansējumu Latvijas tautsaimniecībā līdz 2030. gadam, kā tas jau sekmīgi ticis nodrošināts visus līdzšinējos plānošanas periodus. Tiek pārliecinoši ieviests arī Atveseļošanas fonda plāns, lai pilnībā izmantotu ES finansējumu līdz 2026. gada septembrim. Tas nozīmē sabalansētu ES finansējuma investīciju pieejamību arī turpmāk – arvien jūtamākas investīcijas Latvijas reģionu izaugsmē, uzņēmējdarbības attīstībā un attiecīgi augstāku dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā mēs turpinām ļoti stingri sekot līdzi risku vadībai, tostarp regulārajās ES fondu tematiskās komitejas sanāksmēs, kur vienojamies arī par nepieciešamām pārdalēm, lai finansējums nonāktu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopumā līdz šī gada augustam apstiprināti investīciju noteikumi par 3,6 miljardiem eiro jeb 85% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. To vidū aktuālākie ir risinājumi notekūdeņu un dūņu apsaimniekošanas sistēmu attīstībai, kiberdrošības paaugstināšanai IKT jomā, atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un katastrofu risku mazināšanai. Projektu atlases izsludinātas 3,2 miljardu eiro apmērā jeb 76%, tostarp jaunas atlases veselības veicināšanas un aprūpes, digitalizācijas, ilgtspējīgas mobilitātes un reģionu attīstības jomās. Savukārt projektu līgumi noslēgti par 2,1 miljardu eiro jeb gandrīz pusi no pieejamā finansējuma, piemēram, mājokļu un publisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai, digitālo pakalpojumu izstrādei augstākajā izglītībā un pētniecībā, kā arī transporta infrastruktūras modernizācijai un satiksmes drošības uzlabošanai.
AF 1,97 miljardu eiro ieviešana kopumā ir atbilstoši plānam, pēc nepieciešamības un sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) veicot atsevišķas izmaiņas plānā. Šobrīd turpinās intensīvs AF plāna īstenošanas noslēdzošais posms. Līdz 2025. gada augustam noslēgti līgumi par 1,8 miljardiem eiro jeb 92% no kopējā finansējuma, projektu īstenotājiem izmaksāti 835 miljoni eiro jeb 42%, un izpildīti 59% no AF plānā noteiktajiem rādītājiem. Paralēli tiek gatavoti AF plāna grozījumi, tostarp par izpildes pamatojuma vienkāršošanu – šī ir EK virzīta iniciatīva, kas Latvijai nozīmētu mazāku administratīvo slogu, sniedzot informāciju par sasniegtajiem rādītājiem, kā arī Latvijas iniciēti grozījumi rādītāju izpildes nodrošināšanai. Projektu un plāna rādītāju īstenošana turpināsies līdz 2026. gada augustam, bet pēdējais Latvijas maksājuma pieprasījums EK jāiesniedz līdz 2026. gada septembra beigām.
Tāpat FM kopš pavasara veikusi darbu pie ES fondu vienkāršošanas, lai atvieglotu prasības projektu īstenotājiem un paātrinātu investīciju ieplūdi tautsaimniecībā. Ir īstenoti 95% no rīcības plāna administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem 8 prioritārās jomās, kas balstīti vairāk nekā 400 priekšlikumos no dažādām sabiedrības grupām. Viens no stratēģiski svarīgiem centrālajiem pasākumiem ir praksē vairāk nostiprināt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) lomu kā klientorientētam sadarbības partnerim projektu īstenotājiem, lai mērķtiecīgi sekmētu ES fondu investīciju projektu rezultatīvu īstenošanu.
Darbs pie administratīvā sloga mazināšanas turpinās – sabiedrībai joprojām ir iespēja iesniegt jaunus priekšlikumus un ziņot par pārlieku birokrātiskiem procesiem FM uzturētajā tīmekļvietnes sadaļā “Birokrātijas mazināšana”. FM un CFLA, reaģējot uz aktualitātēm, turpina izvērtēt, kur vēl ir iespējama procesu optimizācija. 2026. gada pirmajā ceturksnī FM plāno veikt strukturētas intervijas ar izlases veidā atlasītiem projektu ieviesējiem, lai noskaidrotu to apmierinātības līmeni ar CFLA kā sadarbības partneri un “Konsultē vispirms” principa darbības efektivitāti. Praksē aģentūra arī plāno dažādot atgriezeniskās saites saņemšanas iespējas. Šie pasākumi ļauj virzīties uz Ministru prezidentes noteikto mērķi – līdz 2026. gadam samazināt birokrātiju par vismaz 25 %, padarot ES fondu ieviešanu ātrāku un efektīvāku.
Jau ziņots, ka vislielākie uzlabojumi panākti gan no regulējuma viedokļa – pārskatot un atsakoties no tādām nacionālām normām, ko nepieprasa ES tiesību akti, vienkāršojot gan projektu atlases, gan ieviešanas posmu, kā arī plašāk ieviešot pašdeklarēšanās principu, kas veicina lielāku paļāvību no CFLA puses, un lielāku atbildību no finansējuma saņēmējiem. Tāpat arī no prakses viedokļa – īstenojot aģentūras kultūras maiņu no kontrolējošas institūcijas uz uzticama un klientorientēta sadarbības partnera lomu investīciju projektu rezultatīvai īstenošanai, kā arī novēršot sarežģītas un dublējošas pārbaudes. Vairāk par paveikto skatīt FM mājaslapas sadaļā “Birokrātijas mazināšana”.
Informatīvais ziņojums pieejams ES fondu mājaslapā.
