2026. gadā būtiskākie uzdevumi būs sekmīgi noslēgt Atveseļošanas fonda reformu un investīciju plānu, lai Latvija pilnā apmērā saņemtu Atveseļošanas fonda 1,97 miljardus eiro, vienlaikus saglabājot augstu ES fondu investīciju ieviešanas tempu. Mūsu mērķis ir panākt, ka šīs investīcijas sniedz reālu pienesumu Latvijas drošībai, ekonomikas izaugsmei un valsts noturībai. Tajā pašā laikā jau savlaicīgi gatavojamies nākamajam ES fondu plānošanas periodam, lai investīciju plūsma būtu nepārtraukta un prognozējama,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
No Eiropas Komisijas (EK) valsts budžeta ieņēmumos saņemti 980,2 miljoni eiro jeb 108 % no 2025. gada ES fondu programmas plāna. Latvija šo finansējumu saņem kā atmaksu par īstenotiem un no valsts budžeta priekšfinansētiem ES fondu projektiem*. Vienlaikus ir izpildīts un pat pārsniegts EK noteiktais deklarējamo izdevumu finanšu mērķis 2025. gadam – EK ir pieprasīts gandrīz 681 miljons eiro jeb 129 % no noteiktā gada mērķa (526 miljoni eiro).
ES fondu 2021.–2027. gada investīciju ieviešana pāriet intensīvā projektu ieviešanas posmā. Līdz šī gada janvārim apstiprināta absolūti lielākā daļa investīciju regulējuma – t.i. par 4,1 miljardu eiro jeb 97 % no Latvijai pieejamā 4,2 miljardu eiro ES fondu finansējuma. Projektu atlases izsludinātas 90 % apmērā, tostarp dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un bezemisiju (bateriju) vilcienu iegādei.
Savukārt projektu līgumi noslēgti par 2,5 miljardiem eiro jeb 60 %, tai skaitā noslēgti jauni līgumi katastrofu risku mazināšanai, notekūdeņu apsaimniekošanai, atkritumu šķirošanai un pārstrādei, kā arī citās jomās. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā lielākā daļa projektu būs aktīvā ieviešanas fāzē un praktiskā īstenošanā. Atbilstoši regulējumam ES fondu projekti ieviešami līdz 2030. gadam
Jau ziņots, ka veikta 660 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārprioritizēšana, pielāgojot investīcijas aktuālajām valsts prioritātēm. No šī finansējuma 470 miljoni jeb 10% no ES fondu programmas esošā finansējuma novirzīti drošības, aizsardzības un divējādas izmantojamības infrastruktūras projektiem. Pārstrukturēšana īstenota, izmantojot EK iniciatīvas ReArm Europe piedāvātās iespējas, kas paredz arī papildu elastību projektu īstenošanas termiņos. Tāpat arī veiktas ES fondu finansējuma pārdales Latvijas Onkoloģijas centra 2. posma īstenošanai.
2026. gadā FM kopā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) turpinās darbu, lai mazinātu administratīvo slogu ES fondu projektu īstenošanā. Kā stratēģiski svarīgs uzdevums 2026. gadā iezīmēta CFLA lomas nostiprināšana kā klientorientētam un atbalstošam sadarbības partnerim projektu īstenotājiem. Tas nozīmē lielāku atbalstu un uzticēšanos projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, plašākas konsultāciju aktivitātes un individuālu pieeju neskaidru situāciju risināšanā.
Savukārt AF plāna ieviešana turpinās līdz 2026. gada septembrim, kad visiem AF reformu un investīciju rādītājiem jābūt sasniegtiem, lai Latvija no EK saņemtu visu pieejamo 1,97 miljardu eiro finansējumu.
2025. gada izskaņā EK ir iesniegts 4. jeb pirmspēdējais maksājuma pieprasījums 371,2 miljonu eiro saņemšanai valsts budžeta ieņēmumos. Paredzēts, ka 2026. gada pirmajā pusē Latvija kopumā būs saņēmusi 1,47 miljardus eiro jeb 75 % no kopējā AF piešķīruma par izpildītiem AF plāna rādītājiem.
Līdz 2026. gada janvārim AF plāna rādītāju izpilde sasniedz 72 %, kas ir nedaudz straujāks progress kā iepriekš plānots – EK pieprasīts par aptuveni 69 miljoniem eiro vairāk un izpildīts par trim rādītājiem vairāk. AF plāna izpildes nodrošināšanai ir noslēgti visi nepieciešamie līgumi par investīciju īstenošanu, savukārt maksājumi finansējuma saņēmējiem tuvojas 60 % no kopējā piešķīruma. Minētie progresa dati nodrošina stabilu pamatu visu plānoto rezultātu sasniegšanai līdz 2026. gada rudenim.
*Projekti vispirms tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, tostarp piešķirot avansus to īstenošanai, un tikai pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras kā līgumslēdzējas un sadarbības iestādes veiktajām izdevumu pārbaudēm tie tiek deklarēti EK, kas Latvijai atlīdzina ES līdzfinansējumu. Līdz ar to EK maksājumi vienmēr seko ar laika nobīdi pēc tam, kad projektu īstenotāji jau ir veikuši izdevumus.
