Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziskā persona – ir miris, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma 685. panta regulējumu, kas noteic, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās.
Tāpat kredītiestādēm noteikts pienākums savlaicīgi informēt noguldītājus par tuvojošos noilguma termiņu ar nosacījumu, ka vienu gadu pirms noguldījuma noilguma termiņa beigām noguldījuma apmērs kredītiestādē ir vismaz 10 eiro. Vienlaikus ar šo likumprojektu tiek precizēts kriminālatbildības tvērums kredītiestāžu darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem, kuri valsts institūcijām vai amatpersonām pēc pieprasījuma sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.
Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem 2023. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija vairāk nekā 60 tūkstoši mirušu personu noguldījumu, un šis skaits katru gadu pieaug. Šobrīd uz šo gadījumu attiecas Kredītiestāžu likuma 71. un 72. pants, kas paredz, ka pēc 60 gadiem no pēdējā darījuma veikšanas konta atlikumu ieskaita kredītiestādes ienākumos. Turklāt šajā laikā kredītiestādes piemēro arī komisijas maksu par šādu neaktīvu maksājumu kontu uzturēšanu. Lielākajā daļā jeb 94% gadījumu mirušo personu kontos esošie līdzekļi nepārsniedz 1000 eiro, 5% gadījumu tie ir 1000 – 10 000 eiro, bet 1% – virs 10 000 eiro.
Eiropas valstu tiesību aktos noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņi un mehānismi ievērojami atšķiras – tie svārstās no 5 līdz 60 gadiem. Īsākie termiņi ir Beļģijā (5 gadi), Itālijā un Francijā (10 gadi), savukārt garākie termiņi novērojami valstīs, kas ir finanšu centri un ilgstoši glabājuši ne savu pilsoņu naudas līdzekļus, piemēram, Šveicē (līdz 60 gadiem), Luksemburgā (līdz 30 gadiem).
Latvijā šobrīd paredzētais 60 gadu noilgums attiecas un ir piemērojams gan situācijās, kad fiziskā persona ir dzīva un nav veikusi aktīvas darbības ar noguldījumu kredītiestādē, gan tādās situācijās, kad fiziskā persona ir mirusi un tās mantinieki nav uzsākuši mantojuma procesu, kas būtu pamats mantiniekiem saņemt mantojuma atstājēja – fiziskās personas – kredītiestādē esošo noguldījumu.
Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka ar šiem grozījumiem noteiktais 10 gadu noilguma termiņš un noteiktais piecu gadu termiņš attiecībā uz fizisko personu, ar kuru kredītiestādei noslēgts līgums un kura mirusi vai atzīta par mirušu pirms attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās, tiek skaitīts no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.
