Katra situācija ir jāvērtē individuāli, jo dāvinājumu var apstrīdēt tikai tad, ja pastāv objektīvi apstākļi, piemēram, dāvinājums ticis viltots, dāvinātājs ir bijis rīcībnespējīgs u. c. Bez objektīva darījuma apstrīdēšanas pamata dāvinājuma līgumu nevar apstrīdēt tādā nozīmē, ka varētu prasīt tā atzīšanu par spēkā neesošu tikai tāpēc, ka nav ievērotas kādas personas intereses saņemt daļu no uzdāvinātās mantas. 

Vienlaikus Civillikuma 1922. pants noteic: ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. pants un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar 1895. pantu. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatņemamās daļas tiesīgajam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam. 

Ieteicams vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja, kas izvērtētu jūsu iespējas konkrētajā situācijā. 

Vairāk par dāvinājumu varat uzzināt LV portālā: 

• Ar dāvinājumu saistītie riski: dāvinājumu var atsaukt, apstrīdēt un uz dāvināto īpašumu var vērst piedziņu 
• Kas jāzina par dāvinājuma līguma slēgšanu 
• Dāvinājuma atsaukšana piemērojama arī dāvinājumiem ar uzlikumu