Valdība otrdien, 10. jūnijā, izskatīja Informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanu Eiropas Komisijas programmas “ES – veselībai” projekta “Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības veselības integrētā uzraudzība notekūdeņos” (EU-WISH) īstenošanai 2025.–2026. gadā”. Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums projektam būs 122 908 eiro, bet kopējās projekta izmaksas Latvijai veidos 614 537 eiro.
“Augstu novērtējam iespēju mūsu speciālistiem piedalīties EU-WISH projektā, jo tā ir iespēja attīstībai, kas nākotnē dos iespēju veidot izmaksu efektīvāku sabiedrības veselības risku uzraudzības sistēmu, kas varētu tikt izmantota ļoti dažādās jomās. Šis projekts ir arī izcils piemērs dažādu nozaru iestāžu veiksmīgai sadarbībai, kas ir ļoti būtiski gatavībai dažādu sabiedrības veselības apdraudējumu novēršanai,” komentē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
Latvijā projekta vadošā iestāde ir Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas nodrošina projekta stratēģisko koordināciju, kā arī uzdevumu saskaņošanu ar starptautiskajiem partneriem.
“Notekūdeņu monitorings ir būtisks sabiedrības veselības uzraudzības rīks, kas nodrošina agrīnu un reprezentatīvu informāciju par infekcijas slimību izplatību populācijas līmenī. Cilvēku izdalītie patogēni nonāk notekūdeņos, kur tos iespējams identificēt un analizēt. Šī pieeja ļauj identificēt patogēnu cirkulāciju vēl pirms simptomātisku gadījumu parādīšanās, apiet problēmas, kas saistītas ar individuālās testēšanas pieejamību un iedzīvotāju uzvedību, kā arī iegūt datus par infekcijas izplatību arī tajā sabiedrības daļā, kas nav testēta. Notekūdeņu analīze sniedz iespēju sekot vīrusu izplatības dinamikai laika gaitā un sniedz precīzāku un ticamāku kopējo priekštatu. Notekūdeņu monitorings ir daļa no agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas. Piemēram, monitoringa rezultātā nesen tika atklāta poliomielīta vīrusa ievešana dažās ES valstīs, ļaujot operatīvi reaģēt uz šo nopietno sabiedrības veselības apdraudējumu,” skaidro SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Projektā būtiska loma praktisko aktivitāšu un pētniecības īstenošanā ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR”, kas veic notekūdeņu paraugu ievākšanu, analīzi un datu interpretāciju. Tāpat nozīmīgu ieguldījumu sniedz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (LBMC), kas iesaistās molekulāro datu analīzē un jaunu monitoringa metožu izstrādē. Šī starpinstitucionālā sadarbība ļauj Latvijai nodrošināt kvalitatīvu un zinātniski pamatotu notekūdeņu monitoringu, kas kalpo kā svarīgs sabiedrības veselības agrīnās brīdināšanas mehānisms un sniedz datus, kas ir noderīgi arī politikas plānošanā.
EU-WISH projekta aktivitātes ir:
- novērtēt un apkopot informāciju par esošo situāciju valstīs saistībā ar notekūdeņu uzraudzību;
- definēt uzraudzības mērķus attiecībā uz SARS-CoV-2, poliovīrusiem, AMR, narkotikām, ķīmiskajām vielām u. c.;
- izstrādāt un saskaņot paraugu ņemšanas un biobanku procedūras;
- attīstīt, testēt un standartizēt sekvencēšanas un metagenomikas metodes;
- pilotēt datu analīzes, vizualizācijas un mākslīgā intelekta rīkus epidemioloģiskajiem datiem;
- nodrošināt datu integrāciju esošajās sabiedrības veselības uzraudzības sistēmās;
- veicināt sadarbību ar citiem ES veselības drošības projektiem.
EU-WISH aktivitātes atbilst Latvijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021–2027. gadam, Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns “Viena veselība”, kā arī ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un rekomendācijām, tostarp Eiropas Komisijas ieteikumu par SARS-CoV-2 uzraudzību notekūdeņos un Direktīvu par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Latvija projekta ietvaros iegūs pieredzi kā visefektīvāk notekūdeņus izmantot sabiedrības veselības risku uzraudzībai.
