Cilvēku ar invaliditāti Latvijā kļūst arvien vairāk. Vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju ir redzes invaliditāte, turklāt pēdējo divu gadu laikā to skaits ir pieaudzis par aptuveni 20%,1 kas ir nopietns signāls un prasa neatliekamu rīcību. Redzes invaliditāti lielākoties iegūst cilvēki pēc 60 gadu vecuma, tomēr nereti tie ir vēl darbspējīgi sabiedrības locekļi, kuri varētu un gribētu būt daļa no darba tirgus. Vēl sāpīgāk ir tas, ka daļa šādu gadījumu būtu novēršami, it īpaši ar tādām acs tīklenes slimību diagnozēm kā vecuma makulas deģenerācija vai diabētiskā retinopātija, ja savlaicīgi saņemtu nepieciešamo ārstēšanu. Valsts ekonomika zaudē ne tikai šos cilvēkus, bet nereti arī viņu ģimenes locekļus, kuri spiesti upurēt savu profesionālo darbību un pakārtot ikdienu neredzīgā tuvinieka aprūpei. Tas, ka cilvēki arvien biežāk ir spiesti izvēlēties privāto aprūpi, nozīmē, ka sistēma nespēj laikus un vienlīdzīgi palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams.
Neuzsākot savlaicīgu ārstēšanu, pieaug risks, ka cilvēks izkritīs no darba tirgus bez izredzēm tajā atgriezties un visu atlikušo mūžu viņam vajadzēs pabalstus, tehniskos palīglīdzekļus un aprūpi, kas savukārt rada milzīgu valsts sociālo izmaksu slogu. Mums trūkst skrīninga sistēmas, vienota, strukturēta pacienta aprūpes ceļa un kvalitatīvas medicīniskās rehabilitācijas, un trūkst arī labas sabiedrības izpratnes par to, cik svarīga ir savlaicīga redzes aprūpe. Jau tagad redzes traucējumi globāli katru gadu rada produktivitātes zudumus aptuveni 361,4 miljardu2 eiro apmērā. Savukārt 2025. gadā tīklenes slimību – vecuma makulas deģenerācijas un diabētiskās makulas tūskas – sociālekonomiskais slogs Baltijā vien bijis aptuveni 97 miljoni3 ASV dolāru (~ 84 miljoni eiro). Šī ir globāla, novecojusi sistēmiska kļūda: šī gada 12. maijā Eiropas Parlamentā notikušajā sanāksmē Preserving vision in an ageing Europe tika uzsvērta nepieciešamība pēc politiskas līderības, sistēmiskiem ieguldījumiem un integrētiem aprūpes ceļiem redzes veselības jomā. Šis vēstījums sasaucas ar agrākiem ES hronisko slimību politikas dokumentiem, kuros norādīts, ka aptuveni 97% veselības budžetu tiek tērēti ārstēšanai, kamēr tikai 3% tiek ieguldīti profilaksē.
Latvijas Neredzīgo biedrības darbā bieži sastopamies ar situāciju, kad cilvēki redzes zudumu uzskata par pašsaprotamu novecošanas procesu. Taču nevienam cilvēkam nevienā vecumā nevajadzētu zaudēt redzi. Protams, pacients var pats nepamanīt pirmās redzes problēmu pazīmes, taču arī ģimenes ārsts ne vienmēr savlaicīgi atpazīst riskus, nosūtījumi var kavēties, diagnostika nav vienlīdz pieejama visā valstī, un pēc diagnozes ne vienmēr ir skaidrs, kas notiek tālāk. Un, kad ir jau pavisam slikti, acu ārstam atliek vien konstatēt, ka nekas vairs īsti nav darāms, var vienīgi uzturēt to, kas no redzes vēl atlicis. Situāciju neuzlabo arī plaisa aprūpes pieejamībā starp lielajām pilsētām un lauku reģioniem, ko veicina ne vien speciālistu trūkums, bet arī pašu pacientu izpratne par lietu kārtību: ja lauku saimniecībā ir pļaujas laiks, vizīte pie ārsta tiks atlikta, taču redzes saglabāšanā svarīgs ir katrs mēnesis.
Redzes zudums nav tikai vienas funkcijas zaudēšana. Pasaules Veselības Organizācija uzskata, ka redze ir viena no svarīgākajām funkcijām, jo cilvēks ar acīm uztver 70–90% informācijas. Ja šo spēju vecumdienās zaudē, pārorientēties uz citu uztveres veidu – audiālo vai taktilo – ir ārkārtīgi grūti. Cilvēks apzinās, ka noveco, ka viņam vairs nav iespēju patstāvīgi dzīvot. Viņš slīgst depresijā, “iesēžas” mājās, un panākt, lai viņš atkal kaut kur dotos, ir ļoti sarežģīti. Pavisam cita lieta, ja valsts teiktu – tev ir iespēja pat šajā situācijā, mēs tevi atbalstīsim, jo tu mums esi vajadzīgs.
Mūsdienās ir pieejamas modernas terapijas, kas var palīdzēt saglabāt redzi, ja ārstēšana tiek sākta laikus. Neskatoties uz ierobežoto finansējumu, 2025. gadā Veselības ministrija rada risinājumu, kā nelielai daļai diabēta pacientu uzsākt valsts apmaksātu acs tīklenes slimību ārstēšanu ar anti-VEGF medikamentiem. Mūsdienīgu terapiju lielākais ieguvums ir retāka medikamentu ievade, ātrāks efekts, kā arī augstāka līdzestība un dzīves kvalitāte, vienlaikus saglabājot stabilu un drošu rezultātu. Tas dod pacientiem iespēju dzīvot pilnvērtīgāk, nevis pakārtot ikdienu nepārtrauktām vizītēm pie ārsta. Situācijās, kad ārstēšanas iespējas ir atkarīga no pacienta rocības, cilvēki bieži zaudē cerību, padodas un sevi noraksta, lai gan mūsdienu medicīna spēj palīdzēt. Mūsdienu terapijas spēj panākt noturīgu ārstēšanas rezultātu, samazinot un pielāgojot katram pacientam nepieciešamo injekciju skaitu, tādējādi nozīmīgi samazinot nepieciešamās izmaksas. Latvijas realitāte ir tāda, ka cilvēks, kurš var to atļauties, maksā; tas, kurš nevar, – noraksta sevi un padodas. Kamēr glaukomas un kataraktas ārstēšana veiksmīgi iekļaujas valsts apmaksāto pakalpojumu sistēmā, tīklenes slimības ir atstātas novārtā. Vecuma makulas deģenerācijas pacientiem acu injekciju terapija netiek apmaksāta vispār, savukārt diabētiskās retinopātijas gadījumā valsts budžets šobrīd spēj nodrošināt terapijas uzsākšanu vien aptuveni 50 pacientiem gadā.
2026. gada maijā Eiropas Parlamentā notikušajā sanāksmē eksperti, pacientu organizācijas un politikas veidotāji rosināja iekļaut redzes veselību dalībvalstu veselības aprūpes stratēģijās un noteikt, ka pacientam jāsaņem piekļuve jaunai terapijai sešu mēnešu laikā pēc zāļu apstiprināšanas. Arī Latvijas valdībai redzes veselība būtu jāizvirza par prioritāti un jāveic komplekss pasākumu kopums novēršama redzes zuduma mazināšanai. Mēs vairs nedzīvojam laikā, kad redzes zudums vienkārši jāpieņem kā neizbēgams liktenis. Dzīves kvalitātes prasības sabiedrībā aug, un aug arī medicīnas iespējas. Šodien ir pieejamas modernas diagnostikas metodes un inovatīvi medikamenti, kas daudziem pacientiem var palīdzēt saglabāt redzi, darbspējas un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā. Cilvēkiem jābūt iespējai savlaicīgi saņemt šādu aprūpi neatkarīgi no dzīvesvietas, ienākumiem vai spējas pašiem izcīnīt ceļu cauri sistēmai. Tāpēc šis jautājums vairs nav skatāms tikai kā atsevišķu pacientu vai ārstu problēma. Tas ir politiskas izvēles jautājums – vai valsts iegulda savlaicīgā ārstēšanā un cilvēku neatkarībā, vai vēlāk maksā par invaliditāti, sociālo aprūpi un zaudētu līdzdalību darba tirgū. Lai panāktu pārmaiņas, nepieciešama nevis fragmentāra rīcība, bet kopīga valsts institūciju, ārstu un pacientu organizāciju vienošanās par skaidru redzes aprūpes politiku.
Šajā sanāksmē tika prezentēts arī koncepcijas dokuments, kura izstrādē piedalījos un kura mērķis ir vērst lēmumu pieņēmēju uzmanību uz nepieciešamību uzlabot redzes aprūpi vecuma makulas deģenerācijas un diabētiskās retinopātijas pacientiem Centrāleiropā un Austrumeiropā. Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrība jau pagājušā gada 29. septembrī kopā ar Latvijas Diabēta asociāciju, Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas Acu ārstu asociāciju nosūtīja vēstuli “Par nevienlīdzību novēršanu starp sabiedrības grupām un rīcību redzes zuduma novēršanai Latvijas iedzīvotājiem” Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai, Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijai, Veselības ministrijai un Latvijas Republikas Tiesībsarga birojam. Šajā vēstulē organizācijas norāda uz situāciju acu veselības aprūpes sistēmā un lūdz politikas veidotājiem rīkoties, uzlabojot vienlīdzību šajā nozarē.
Tāpēc gan biedrības, gan Latvijas pacientu vārdā vēršos pie Latvijas atbildīgajām institūcijām – Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas – ar aicinājumu iestāties par Latvijas cilvēkiem un noteikt acu veselību kā stratēģisku sociālekonomisko prioritāti.
1 Oficiālās statistikas portāls. (2026). VDE070. Personu ar invaliditāti skaits pēc invaliditātes grupas un funkcionālajiem traucējumiem valstspilsētās un novados 2021–2025.
2 Belina, I., Šibul, Ž., & Velev, D. (2025). Aprūpes pārveide: vecuma mākulas deģenerācija (VMD) un diabētiskā retinopātija (DR): aicinājums rīkoties, lai saglabātu redzi. 2025. gada koncepcijas dokuments.
3 WifOR Institute. (2025). If you measure it, you can shape it! The Societal Value of Health: Investing in Innovation for Baltic Prosperity. Baltic Assembly Conference: Health as an Investment in Baltic Security and Future.
