Biotopa atjaunošanas darbus dabas liegumā “Grebļukalnā” LVM uzsāka 2021. gadā, veicot detālu teritorijas izpēti un rūpīgu biotehnisko pasākumu plānošanu. Grebļukalns ir unikāla dabas vērtība – ne tikai Latvijā reti sastopamā osu mežu biotopa, bet arī ģemorofoloģijas un ainavas dēļ – vienlaidu augstā un stāvā, šaurā osa kore stiepjas vairāku kilometru garumā, un katrā no grēdas pusēm ir pa vienam ezeram – Šešku un Pintu ezers.
Biotopa atjaunošanas darbi veikti 13 hektāru kopplatībā. No eglēm un krūmiem atbrīvota osa kore, stāvajās nogāzēs retinātas egles, lai zemsedzei vairāk piekļūst saules gaisma, uz nogāzēm nocirstas un ar saknēm izrautas lazdas, kas radīja ievērojamu aizzēlumu, noēnojumu un nevēlamu augsnes bagātināšanos, kas savukārt apdraudēja reto augu sugu dzīvotspēju un izplatīšanos. Šogad rudenī tiks veidoti mineralizēti laukumi – jaunas mājvietas biotopam raksturīgajām retajām augu sugām.
Biotopu eksperte, projekta “LatViaNature” pārstāve Sandra Ikauniece vērtē:
“Biotehniskie pasākumi “Grebļukalnā” veikti ļoti labā kvalitātē. Ideālā versija būtu, ja pēc desmit gadiem viss izskatītos tā kā šodien – mēs redzētu tikpat gaišu mežu un nogāzes. Šobrīd svarīgi ir sekot izmaiņām un vērtēt, cik daudz darba prasa šāda stāvokļa uzturēšana.”
Mežizstrāde stāvās nogāzēs
Viens no sarežģītākajiem darbiem bija koku retināšana stāvajās nogāzēs, ko veica pieredzes bagāts mežizstrādes pakalpojumu sniedzējs “SIA Grantiņi 1”. Lai retinātu kokus nogāzēs un uz kores, tika izmantotas dažāda veida un izmēra mežizstrādes tehnikas vienības – sākot no mazizmēra Malwas, līdz standarta izmēra harvesteram. Vietām mežizstrādes darbus paveica ar cilvēku roku darbu, izmantojot rokas motorzāģus. Tāpat sarežģīta bija nogāzēs saaugušo lazdu raušana – šo darbu pieredzējušu operatoru vadībā veica “SIA RDO” harvesters ar kniebējgalvu. Visi darbi teritorijā notika vides speciālista uzraudzībā, lai netiktu nodarīts kaitējums biotopā esošajām dabas vērtībām.
Pirms darbu veikšanas, LVM vides plānošanas speciāliste Diāna Marga visā platībā marķēja dabas vērtības, kas saglabājamas un kuras darbu gaitā īpaši saudzējamas: dažādu augu atradnes, bioloģiski vecos, vērtīgos kokus un kritalas. Vietās, kur meža tehnikai bija jāpārvietojas īpaši saudzīgi, tika pielietots inovatīvs risinājums – izklāti gumijas paklāji, pār kuriem pārvietojās tehnikas vienības, saudzējot šādas vietas, tajā skaitā īpaši aizsargājamo sugu atradnes.
Diāna Marga stāsta:
“Viens no mūsu uzdevumiem bija atjaunot gaismas apstākļus zemsedzē un radīt piemērotas vietas, kur iesēties un augt retajām augu sugām, kā arī uzlabot Latvijā reti sastopamā osu mežu biotopa kvalitāti. Visi zari un ciršanas atliekas tika sadedzināti, maksimāli sadedzinot sūnu slāni līdz minerālaugsnei, lai tā kļūtu nabadzīgāka un piemērotāka skaistajai meža silpurenei. Apsekojot teritoriju gadu pēc koku retināšanas, lazdu izraušanas un ciršanas atlieku dedzināšanas, redzam, ka aizsargājamo silpureņu un arī esparsetes atradņu skaits ir palielinājies, kas nozīmē, ka darbi ar to radītajiem traucējumiem zemsedzē jau šobrīd ir devuši cerēto rezultātu.”
Mežs, kuram vajadzīgi traucējumi
Dabas lieguma statusa dēļ ilgus gadus “Grebļukalnā” mežsaimniecības darbi, izņemot takas uzturēšanu un atsevišķu atvērumu veidošanu, netika veikti, taču osu meži ir dabisko traucējumu atkarīgi – tiem periodiski nepieciešama vēja un uguns darbība, kas dabiskā veidā nodrošinātu paaugas izdegšanu un mineralizētu laukumu veidošanos, kas nepieciešami šeit mītošajām saules mīlošajām augu sugām. Gan periodikā, gan dabā saglabājušās liecības, ka vēl pirms simt gadiem mežs gan dedzis, gan tajā ganījušies lopi un pat iegūta koksne, tādējādi nodrošinot nepieciešamos dabiskos traucējumus. Laika gaitā unikālie osu meži bija aizauguši ar eglēm un lazdām, ievērojami samazinot biotopa kvalitāti un padarot vidi nepiemērotu biotopam raksturīgajām augu sugām, piemēram, aizsargājamajai meža silpurenei un esparsetei, kas ēnā nezied un neveido sēklas.
Retā smiltāja esparsete, kuras atradņu skaits palielinājies pēc veiktajiem darbiem.
Izstrādātā metodika un "Grebļukalnā" veiktie darbi, monitoringa gaitā gūtie secinājumi kalpos par pamatu vadlīniju sagatavošanai, ko turpmāk izmantot dabisko traucējumu atkarīgo meža biotopu apsaimniekošanai, kas bez cilvēka līdzdalības zaudē savu vērtību.
“Grebļukalns” ir viena no projekta pilotteritorijām, kur tiek izmēģinātas dabisko traucējumus atdarināšanas metodes un mērīta to efektivitāte, lai turpmāk tās varētu izmantot šī biotopa apsaimniekošanai arī citviet. Visi darbi veikti Eiropas Savienības līdzfinansētā LIFE programmas projekta “LatViaNature” ietvaros, kura mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā.
Demonstrāciju seminārā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes, projekta “LatViaNature”, SIA “Rīgas Mežu”, LVM, kā arī Daugavpils, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novadu pašvaldību pārstāvji.
