“Latvijai pilnveidojot krīzes vadības sistēmu, kas tostarp paredz Krīzes vadības centra izveidi krīžu pārvaldībai, ir būtiski uzklausīt Ukrainas pieredzi, kur šī sistēma jau ir pārbaudīta kara apstākļos,” uzsver Valsts kancelejas direktors.
R. Kronbergs norāda, ka Ukrainas pieredze sniedz noderīgu ieskatu, kā visaptveroši stiprināt sabiedrības noturību, tostarp pret hibrīdapdraudējumiem. “Mācoties no viņu prakses un arī izaicinājumiem, mēs varam veidot efektīvāku un ātrāk reaģējošu krīzes vadības modeli, kas spēj aizsargāt mūsu sabiedrību un valstiskumu arī vissarežģītākajās situācijās,” akcentē Valsts kancelejas direktors.
Eiropas Krīzes vadības centru vadītāju tīkla sanāksmē Varšavā sabiedrības noturības pieredzē dalās Ukrainas, Polijas un Dānijas valdību pārstāvji. Tāpat ar prezentācijām uzstājas NATO un ES kompetento institūciju vadītāji. Paredzēta arī valstu pārstāvju diskusija.
Sanāksmē uzmanība veltīta valstu pieredzei Krīžu centru izveidē un to darbā, kas būs noderīga kopīgai ES līmeņa krīžu koordinācijas sistēmas izveidē. Tāpat uzmanības centrā ir nepieciešamība izstrādāt ES līmeņa krīžu vadības protokolus un dalībvalstu loma šajā procesā, kas izriet no ES sagatavotības stratēģijas.
Lai Krīzes vadības centrs (KVC) Latvijā uzsāktu darbu, Valsts kancelejas izstrādātajam un Ministru kabineta apstiprinātajam tiesiskajam regulējumam vēl trešajā lasījumā jāsaņem atbalsts Saeimā. Paredzēts, ka izmaiņas likumos stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.
Līdz pilnīgai KVC darba uzsākšanai krīžu pārraudzība un rīcības koordinēšana Latvijā notiek saskaņā ar esošo regulējumu, proti, to nodrošina Krīzes vadības padome, kuras sekretariāta funkcijas veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
