Valsts prezidents atzinīgi vērtēja teicamās Latvijas un Kipras divpusējās attiecības, kā arī apliecināja Latvijas gatavību cieši strādāt kopā ar Kipru tās prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē 2026. gada pirmajā pusgadā. Sarunas laikā tika apspriestas Kipras prezidentūras prioritātes, kur E. Rinkēvičs sevišķi izcēla aizsardzības un drošības stiprināšanas nozīmi, tai skaitā nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā.
Abi prezidenti apsprieda reģionālo drošību, apmainoties viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu un situāciju Tuvajos Austrumos. Valsts prezidents uzsvēra visaptveroša atbalsta Ukrainai nozīmi un novērtēja Kipras atbalstu Ukrainai cīņā pret agresoru. “Ir jāturpina sniegt militārs un finansiāls atbalsts Ukrainai, lai stiprinātu Ukrainu tās cīņā pret agresoru. Vienlaikus nepieciešams pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai mazinātu tās iespējas turpināt karu pret Ukrainu. Sevišķi būtiski vērsties pret Krievijas “ēnu floti”, kas palīdz finansēt Krievijas kara mašinēriju un rada draudus Baltijas jūras drošībai un videi,” pauda E. Rinkēvičs.
Pārrunājot situāciju Tuvajos Austrumos, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju, ka Irāna nedrīkst iegūt kodolieročus un ir nepieciešama vienota ES nostāja. E. Rinkēvičs arī atzīmēja Kipras un attiecīgi arī ES ģeogrāfisko tuvumu konfliktam Tuvajos Austrumos. “Irāna nedrīkst iegūt kodolieročus un ir jāturpina Eiropas Savienības sankcijas pret Irānu. Eiropas Savienībai nepieciešama vienota nostāja un jākoncentrējas uz pasākumiem, kas var palīdzēt deeskalēt konfliktu. Konfliktu, kas norisinās blakus Eiropas Savienības ārējai robežai un kura laikā īstenotos Irānas raķešu uzbrukumus pret Izraēlu, iespējams vērot no Kipras teritorijas. Ja eskalācija Tuvajos Austrumos turpināsies, tas skars mūs visus,” norādīja E. Rinkēvičs.
