“Man ir patiess prieks un gods sveikt valsts vizītē Latvijā! Šī ir īpaša vizīte. Pēdējo reizi mums bija tas gods uzņemt Čehijas prezidentu valsts vizītē tieši pirms 30 gadiem, kad valsts vizītē Latvijā viesojās prezidents Vāclavs Havels. Gan toreiz, gan šodien Čehiju un Latviju vieno daudz kopīgā. Mūsu tautu vēstures lapaspuses ir ļoti līdzīgas. Esam tautas, kas atbrīvojās no impērijām. Kļuva neatkarīgas. Zaudēja brīvību. Pretojās un izdzīvoja 50 gadus aiz “dzelzs priekškara”. Atguva savu valsti un neatkarību. Atgriezās kopā, kur vienmēr Latvija un Čehija piederēja – Eiropā. Tagad plecu pie pleca savas intereses aizstāvam Eiropas Savienībā, NATO un citās starptautiskajās institūcijās. Čehija Latvijai ir svarīgs sabiedrotais un partneris. Mūsu reģiona vēsturiskā pieredze liek apzināties – brīvība, demokrātija un drošība ir jāsargā. Vēlos teikt paldies par Čehijas ieguldījumu Latvijas un Baltijas valstu reģiona drošības stiprināšanā,” tikšanās laikā uzsvēra Latvijas Valsts prezidents E. Rinkēvičs.
Latvijas Valsts prezidents pauda nostāju, ka abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas, jo ir līdzīgi domājoši Eiropas Savienības (ES) un NATO partneri. “Mūsu valstīm ir kopīga izpratne par globālajiem izaicinājumiem. Latvija ir pateicīga un atzinīgi novērtē Čehijas līdzdalību NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā. Varu apliecināt, ka Latvija turpina ieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā un uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā. Esam gatavi uzņemt vēl lielāku Čehijas klātbūtni. Mēs arī augsti novērtējam Čehijas ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā, piedaloties dronu koalīcijā un turpinot vadīt Munīcijas iniciatīvu,” sarunā akcentēja E. Rinkēvičs.
Sarunā E. Rinkēvičs vērsa uzmanību par Latvijas interesi stiprināt sadarbību ar Čehijas aizsardzības industrijas uzņēmumiem. Valsts prezidents pauda gandarīju, ka vizītes ietvaros norisinās Latvijas-Čehijas biznesa forums, paverot jaunas iespējas tirdzniecības sakaru paplašināšanai. Ņemot vērā, ka Čehija ir iecienīts Latvijas tūristu galamērķis, tiešie airBaltic reisi no Rīgas uz Prāgu palīdz veicināt abu valstu iedzīvotāju un uzņēmēju tiešos kontaktus.
Puses pārrunāja gaidāmo NATO samitu, kas šogad norisināsies Ankarā š.g. 7. un 8. jūlijā. Valsts prezidents informēja, ka šogad aizsardzībai Latvija atvēlē 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas turpmāk plānots nostiprināt Valsts aizsardzības finansēšanas likumā apņemšanos ieguldīt aizsardzībā ne mazāk kā 5% no IKP sākot no 2027. gada. E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka NATO samitā Ankarā sabiedrotajiem būs svarīgi demonstrēt Eiropas sabiedroto progresu attiecībā uz aizsardzības izdevumu celšanu un NATO spēju mērķu īstenošanu, sekmēt transatlantiskās aizsardzības industrijas straujāku attīstību un turpināt sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. Tāpat vienlīdz svarīgi ir stiprināt pretgaisa aizsardzību. To apliecina gan gūtās mācības no Krievijas karadarbības Ukrainā, gan arī esošā situācija Tuvajos Austrumos. Ir nepieciešams turpināt kolektīvi iegrožot Krievijas militāro spēju attīstību, ierobežot Krievijas hibrīdā apdraudējuma darbības, tostarp Krievijas “ēnu floti”.
Runājot par Krievijas agresiju Ukrainā, Valsts prezidents pauda viedokli, ka līdz šim Krievija nav izrādījusi jēgpilnu iesaisti miera procesā. Tādēļ ir jāpastiprina spiediens pret agresoru, tostarp sankcijas. Šajā kontekstā svarīgi pēc iespējas ātrāk vienoties par spēcīgu ES 20. sankciju kārtu pret Krieviju, vēršoties pret sektoriem, kuri garantē tās ienākumus: enerģētikas, finanšu un militāri-industriālajiem, kā arī novēršot sankciju apiešanu.
Abu valstu prezidenti apsprieda arī situāciju Tuvajos Austrumos. Latvijas Valsts prezidents pauda nostāju, ka Irāna ir ilgstoši īstenojusi agresīvu ārpolitiku, radot draudus reģiona un citu valstu drošībai. Tāpat Irāna ir ilgstoši sniegusi atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ļaujot Krievijai terorizēt Ukrainas civiliedzīvotājus un iznīcināt civilo infrastruktūru. Latvija arī turpmāk iestāsies par Irānas tautas leģitīmajām tiesībām pašiem noteikt savu nākotni brīvu no vardarbības un represijām.
